Vārds filozofija ir cēlies no diviem sengrieķu valodas vārdiem:
phyleo- mīlu,
sophia- gudrība.
Filosofija ir kultūras kodols, jo visas mākslas, zinātnes un literatūras aspekti ir saistīti ar filozofiju.
Filosofija vienmēr meklē jēgu. Meklējot jēgu cilvēki cenšas noskaidrot patiesību. Meklējot patiesību filozofi cenšas saglabāt brīvību. Filosofi cenšas akcentēt garīgo brīvību.
Filosofija ir starpstruktūra, starpstruktūra ir visu zinātņu pirmsākums, bet ne zinātne.
Filosofijas un citu garīgo sfēru attiecības
1. Filosofijas un zinātnes attiecības.
a. Pēteris Laizāns: „Filosofija ir zinātnes tikšanās ar morāli .”
b. Bertrands Rasels: „Filosofija ir, kaut kas vidējs starp teoloģiju un zinātni.”
c. Daļa domātāji uzskata, ka folisofija ir zinātne, tomēr filozofija ir viss zinātņu sākums. Zinātnei ir nepieciešams eksperiments, bet filosofijai nav iespējams eksperiments.Filosofijā var būt daudz mācību virzieni. Filosofijā valda flurālisms . Zinātne tiecas uz viennozīmīgu patiesību. Filosofijas vēsturē ir bijuši vairāki mēģinājumi filozofiju zinātniskot. Filosofiju mēģināja iekļaut zinātnes sfērā. Benedikts (Baruhs Spinoza) mēģināja uzrakstīt ētikas grāmatu pēc matemātikas principiem. 18.gs. filozofi saprata, ka filozofija nav zinātne. 1902.g. (vācu tautības filozofs Edmunds Huserls) centās filosofiju padarīt par zinātni, bet izveidoja jaunu filozofijas nozari- fenomenoloģiju . Filosofija ir ārpus un pāri zinātnei esošu uzskatu nozare.
2. Filosofijas un mākslas attiecības.
…