1. Budisms un džainisms.
Džainisma pamatlicējs ir Mahāvīra Vardhamāna.Džainisma filozofijas pamatā ir mācība, kas sastāv no trijiem „pareiziem” esamības pamatiem: pareiza redzējuma, pareizas zināšanas un pareizas uzvedības.Svarīgu vietu savā filozofijā džainisms ierāda zināšanu apguvei; tā iezīmē pirmo soli ceļā uz atbrīvošanos- katra cilvēka dzīves mērķi.Savā galvenajā daļā džainisms ir ētiska mācība, kas norāda ceļu, kā dvēselei atbrīvoties no pakļautības kaislībām. Džaini netic dievam. Viņu ticība balstās uz nevardarbīgu attieksmi pret visu dzīvo. Viņi tic dzīves ratam.
Budisms-Budistu ticība balstās uz Budas mācību. Tās simbols ir rats astoņiem spieķiem.Budisms ir viena no pasaules reliģijām.Četras budisma patiesības:
Dzīve ir ciešanu pilna
Ciešanām ir cēlonis
Pastāv iespēja ciešanas izbeigt: ir ceļš, kuru ejot no ciešanām var atbrīvoties
Brīvību var iegūt, sekojot budisma astoņposmu ceļam.
Budisti māca, ka izziņas mērķis ir atbrīvošanās no ciešanām. Budisma ētikas pamatā ir pārliecība, ka atbrīvošanās no ciešanām sasniedzama nevis aizkapa dzīvē, bet šajā dzīvē.
Līdzīgais-
Džainis tāpat kā tam līdzīgais budisms, savā doktrīnas centrā nolicis personības esamības problēmu.
Džainisms ir duāls. Tāpat kā budismā, džainisma duālisma pamatā ir vienlaicīga nemainīga sākuma noliegšana.
Piešķir cilvēkam dievišķo imanenci, atzīstot visa esošā vienlīdzību.
Atšķirīgais- atšķirībā no budisma, džainisms ir mazāk viengabalains.
Šīs reliģijas var droši uzskatīt par cilvēka individualitātes veidotājiem, jo to uzmanības centrā atrodas cilvēks ar savām rūpēm, interesēm, savu personību un individualitāti, tajā sakņojas apjausma par cilvēka unikalitāti.…