1.Filosofijas jēdziens, vieta kultūrā, tās disciplīnas.
Filosofija- sengrieķu izcelsmes vārds un nožimē grudrības mīlestība. Tā veidojas kā ceļš uz gudrību. Filosofija sākas ar jautājumiem nevis atbildēm uz tiem. Tās apguve prasa dziļi personisku skatījumu. Tā pastāv kā dialogs: piekrist, nepiekrist. Darbojas ar jautājumiem par esamību un neko, bet tā nepakļaujas šķietuma pasaulei. Mēdz teikt, ka filos ir doma par domu, tā ir domas stāvokļa sasniegšanas māksla. Filos necenšas vispārināt faktus, bet gan pastāv kā domāšanas akts, notikums, pārdzīvojums. Filos pastāv kā dažādu laikmetu paradigmu, noskaņojumu, vērtīborientāciju un dzīves stilu izteicēja un radoša izveidotāja. Uzskata, ka filos nodarbojas ar jautājumu loku, kuri atrodas starp reliģiju un zinātni. Filos cenšas sakausēt kopā reliģiju, mākslu, dzīvi un zinātni.
Filosofijas uzdevumi un funkcijas:
Pētīt cilvēces zināšanas un praktisko pieredzi
Izgaismot visu, kas parasti acīm tiek noslēpts
Sakārtot savus atklājumus publiski saprotamā veidā
Filos ir viena no aizraujošākajām civilizācijas izpausmēm. Ikviens cilvēka darbības veids ir saistīts ar filos. It visās cilvēka domāšanas formās ir nepieciešama pamatprincipu, jēdzienu, metožu apšaubīšana un izziņa. Kas ar to tiek galā labāk par filos? Filos ļauj cilvēkam izprast racionālas lietas un prādības, jo tā ir sava veida mēģinājums aptvert cik tālu mūs ved saprāts.
Ontoloģija-mācība par apziņas esamību, idejām 20gs., tās struktūru līdzdalību pasaules ainas veidošanā. Aplūko jautājumu par pārdzīvojuma, pieredzes saistību ar cilvēka pasauli. Neokantismā pastāv dzīves filos. Platons, Aristotelis, Epikūrs.…
