Filosofijas sākumi Senajā Grieķijā

Hēsioda eposs „Darbi un dienas” uzskatāms par tautas reliģisko priekšstatu atspoguļojumu. Tajā dzejnieks pievēršas cilvēkam, savam laikabiedram un novadniekam, un apraksta, kā cilvēks cīnās par savu eksistenci, kādi tam ir tikumi un netikumi, dod cilvēkam padomus.
Pēc Hēsioda domām, cilvēka eksistences apstākļus nosaka darbs un taisnība, kas arī ir eposa centrā.
Darbs netiek romantizēts, drīzāk aprakstīts kā mokpilns. Strādīgs cilvēks ir labs, bet slinks – slikts. Pozitīvs darba v vērtējums sastopams jau Homēra eposos.
Taisnība ir lielākais labums, ko Zevs devis cilvēkiem. Taisnība atšķir cilvēku no dzīvnieka. Noziegšanās pret taisnību tiek smagi sodīta.…