Filosofijas termini

1. Agnosticisms (no sengrieķu "neizzināmais") ir filozofisks uzskats, ka tas vai kaut kas ir patiess vai aplams nav īsti zināms. Šis jēdziens tiek īpaši attiecināts uz teoloģiskām doktrīnām. Ikdienā tas tiek saprasts kā uzskats, ka mēs nevaram zināt, vai Dievs pastāv vai nepastāv.
Par reliģiju runājot, Dievs ir tik atšķirīgs no cilvēciskā, ka cilvēciskajā valodā nav iespējams kaut ko adekvāti pateikt par to, tātad tā esamība nav ne pierādāma, ne apšaubāma - jebkurš spriedums par to nevar būt patiess.

2. Atomisms - filoz. Mācība, ka matērija sastāv no atomiem. psih. Uzskats, ka cilvēka apziņa veidojas no psihisku pārdzīvojumu elementiem.


3. Deisms (fr. deisme, no lat. deus - dievs) - apgaismības laika reliģiski filozofisks uzskats, saskaņā ar kuru Dievs tiek atzīts tikai par pasaules pirmcēloni, noliedzot tā turpmāko līdzdalību norisēs un procesos pasaulē: tā pēc radīšanas atstāta savu pašas likumu darbības varā. tas pēc pasaules radīšanas vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēku dzīvē.

4. Determinisms - filozofiska mācība par to, ka jebkuru notikumu (cilvēka, sabiedrības) dzīvē nosaka cēlonis vai cēloņu ķēde, savukārt no jebkura notikuma var noteikt sekas. Nekas nenotiek nejauši vai spontāni. Cilvēkam nav brīvas gribas. jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis.…