1. Budžeta jēdziens un izpratne par to (budžets kā centralizēts naudas fonds, budžets kā nacionālā kopprodukta pārdales līdzeklis, budžets kā tiesību akts).
B. ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. B. ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. B. mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. B., kā tiesību akts jāsaprot tā, ka katru gadu Saeima pieņem jaunu likumu par katru budžeta darbības periodu- saimniecisko gadu- no 1.janv.līdz 31.dec. B. iedala valsts budžetā un pašvaldību budžetos.B. kā nacionālā kopprodukta pārdales līdzeklis jāsaprot, tā, ka valsts atbilstoši valsts funkcijām iedala finanšu resursus valsts institūcijām. Valsts b. un pašv. budžeti sastāv no pamatb. un speciālā b. Informatīviem mērķiem veido valsts budžeta un pašvaldību budžetu kopsavilkumu — konsolidēto kopbudžetu. B. izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Budžeta veidošanas prakse sāka attīstīties 19.gs Eiropā, kad pieauga izdevumi sabiedrības vajadzībām. Lai gan tajā laikā valsts sektors bija nesalīdzinami mazāks nekā pašlaik, tas auga pietiekami ātros tempos, lai rastos nepieciešamība pēc procedūrām, kas kontrolētu valsts ieņēmumu un izdevumu plūsmu.Lai valsts savas funkcijas varētu izpildīt, tās rīcībā jābūt noteiktam naudas līdzekļu kopumam jeb valsts finansēm. Šo naudas līdzekļu uzkrāšanu, sadale un izmantošana tiek veikta ar valsts budžeta starpniecību. Valsts b. ir naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika posmam, parasti gadam. Demokrātijas valstīs b. ir galvenā parlamenta kontroles forma pār izpildvaru, kurai tiek dotas pilnvaras vākt un tērēt ienākumus, lai nodrošinātu valsts ekonomisko attīstību un realizētu sociālos mērķus.Tātad b. Ir instruments, ar kura palīdzību valsts nodrošina makroekonomisko stabilitāti, iedala finanšu resursus atbilstoši valsts funkcijām un nodrošina efektīvu resursu izlietojumu atbilstoši pilnvarojumam tos izlietot.B.izklāsta valsts finanšu stratēģiju, atklāj valsts ekonomikas mērķus un veidus, kādos tiek plnātos tos sasniegt.B. galvenās funkcijas ir:1.ieņēmumu iekasēšanas nodrošināšana;2. ieņ. sadale dāžādiem mērķiem, izdevumu plānošana;3.makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, izmantojot fiskālo politiku un monetāro politiku;4.kontrole pār valsts institūcijām, lai nodrošinātu to darbības atbilstību vēlēto amatpersonu veidotajai politikai; 5.valsts inst. atbildības nodrošināšana par efektīvu b. līdzekļu izmantošanu.
2. Budžetu iedalījums Latvijā. Speciālā budžeta un pamatbudžeta veidošanas un izlietošanas raksturīgākie nosacījumi.
B. iedala valsts b. un pašvaldību budžetos. Pēc izlietojuma mērķa valsts un pašv. Budžetus savukārt iedala pamatbudžetā un speciālā b. Informatīviem mērķiem veido valsts b. un pašvaldību budžetu kopsavilkumu — konsolidēto kopbudžetu. Pamatbudžets — budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
…
