1.1. Magnētiskā lauka indukcija un intensitāte. Magnētiskā lauka intensitāte. Magnētiskā lauka indukcija dotajā punktā atkarīga no strāvām, kuras rada lauku, un to novietojuma telpā, kā arī no tās vides magnētiskās caurlaidības, kurā veidojas lauks. Praksē to sauc par magnētiskā lauka intensitāti. H = B/ μ0 μ (Pēc šīs sakarības redzams, ka [H] = [B]/[μ0]. Tā kā [B] = 1 N/(A•m), bet [μ0] = 1 N/A2, tad [H] = 1 A/m, t. i., magnētiskā lauka intensitātes SI vienība 1 A/m. Kā zināms elektriskā lauka intensitāte E vienāda ar spēku, kas elektriskā lauka punktā darbojas uz tajā novietotovienības lādiņu, bet magnētiskā lauka indukcija B ir vienāda ar maksimālo spēka momentu, kas magnētiskā lauka punktā darbojas uz tajā novietoto strāvas kontūru ar vienu vienību lielu magnētisko momentu. Savukārt elektriskā lauka indukcija D ir proporcionāla tā elektriskā lauka intensitātei, kurš pastāvētu vakuumā, ja, dielektriķi aiznesot, to elektrisko lādiņu sadalījums telpā, kuri rada elektrisko lauku, paliktu nemainīgs, bet magnētiskā lauka intensitāte H ir proporcionāla tā magnētiskā lauka indukcijai, kurš pastāvētu vakuumā, ja magnētiķi aiznesot, to strāvu sadalījums telpā, kuras rada magnētisko lauku, paliktu nemainīgs. * Uz kontūru, jas tas izvirzīts no līdzsvara stāvokļa par leņķiα, magnētiskais lauks darbojas ar spēka momentu Mar bultiņu, kas cenšas kontūru atgriezt līdzsvara stāvoklī. Šī spēka momenta modulis │Mar bultiņu│= M proporcionāls strāvai I kontūrā, kontūra laukumam S un novirzes leņķa sin α, t. i., M = BIS sinα, kur proporcionalitātes koeficients B ir lielums, kas lokāli raksturo lauku, un to sauc par magnētiskā lauka indukciju. Magnētiskā lauka indukcija ir vektoriāls fizikāls lielums. Pieņem, ka tā virziens sakrīt ar zondes kontūras normāles virzienu n0, ja kontūrs atrodas stabilā līdzsvara stāvoklī, t. i., B↑↑n0. Lielumi I, S un n saistīti ar strāvas kontūru. To vietā kontūra raksturošanai izdevīgi lietot vektoru pm = Isn, ko sauc par strāvas kontūra magnētisko momentu.
1.2.1. Bio – Savāra – Laplasa likums. Strāva I, kas plūst vada elementā dl, rada punktā P kura stāvoklī raksturo rādiusvektors r, magnētiskā lauka indukciju sB. Vektors dB ir perpendikulārs vektoriem dl un r un vērsts virzienām kurā pārvietojas labās vītnes skrūve, ja to griež tā kā jāgriež vektors dl, lai to pa īsāko ceļu savietotu ar vektoru r. Vektora dB modulis │dB│ir tieši proporcionāls lielumiem I, dl un sin α, kur α – vektoru dl, r veidotais leņķis, kā arī vides magnētiskajai caurlaidībai μ0 μ, bet apgriezti proporcionāls attāluma r kvadrātam, t. i., dB=( μ0 μ/(4π))Idl sin α/r2, kur 1/4 π ir proporcionalitātes koeficients. No iepriekš teiktā izriet, ka vektoru dB ar lielumiem I, dl un r saista sakarība dB = ( μ0 μ/(4π))Idl*r/r3. Tas ir Bio – Savāra - Laplasa likums vektoriālā formā. Bio – Savāra – Laplasa likuma nozīme magnētismā ir līdzīga Kulona likuma nozīmei elektrībā – pēc tā var noteikt “punktveida strāvas” – bezgalīgi maza strāvas elementa Idl – radītā magnētiskā lauka indukciju dB vai intensitāti dH.…
