Fizikas eksāmena špikeri. Trešais turpinājums

41. Pointing vektors un elektromagnētisko viļņu intensitāte. 1) Pointinga vektors: Par Pointinga vektoru sauc vektoru S^ (^-vektors, augšā bultiņa). Pointinga vektors tiek saukts par Umova-Pointinga vektoru, jo vektors S^ ir analogs Umova vektoram un pirmais šo vektoru sāka lietot angļu fiziķis Dž. Pointings. Pointinga vektoru var noteikt pēc formulas: S^=v^. Tā kā =(1/v)EH, tad S=EH. Kā zināms, E^ perpendikulārs H^ un (E^ x H^) paralēls v^. Tas nozīmē, ka (E^ x H^) paralēls S^. Tādēļ S^=E^ x H^ (x- vektoriālais reizinājums). 2)Elektromagnētisko viļņu enerģijas plūsmas blīvuma vidējo vērtību sauc par elektromagnētisko viļņu intensitāti I. No sakarībām S^=E^ x H^ un Em~Hm~(1/r)sin izriet, ka I~(1/r2)sin2.
43. Elektromagnētisko viļņu difrak-cija un interference. Koherentiem viļņiem pārklājoties, dažās vietās novērojama viļņu savstarpēja pastiprinā-šanās, bet citās - pavājināšanās. Šo parādību sauc par viļņu interferenci. Lai rezultējošo svārstību amplitūda punktā P būtu maksimālā, t. i. vienāda ar A1+A2, jābūt spēkā nosacījumam cos=cos(1--2)=1, resp., 1-2=(2k), kur k=0;1;... (tādā gadījumā būtu interferences maksimuma nosacījums). Interferences minimuma nosacījums izpildīsies, ja svārstību amplitūda punktā P būs minimālā, t. i. cos=cos(1-2)=-1, resp., 1-2=(2k-1) . 2) Par gaismas difrakciju sauc jebkuru novirzi no gaismas taisnvirziena izplatīšanās, ja šī novirze nav saistīta ar gaismas atstarošanu laušanu u. taml. Vienkāršā-kiem vārdiem sakot difrakcija ir spēja apliekties ap šķēršļiem. …