Spēku veidi:
Elastības spēks
Spēks var deformēt ķermeni – pārvietot to veidojošās daļiņas citu attiecībā pret citu . Pie tam deformētajā ķermenī rodas pretdarbības spēks , kas skaitliski vienāds ar deformējošo spēku
Spēks ir ķermeņu mehāniskās mijiedarbības mērs. Spēks izraisa paātrinājumu. Tas ir vektoriāls lielums, kura modulis raksturo mijiedarbības lielumu (intensitāti), bet vērsums - mijiedarbības virzienu telpā. SI sistēmā spēku mēra ņūtonos.
1 N = (1kg•1m)/1s2.
Kā piemēram berzes spēks.
Par berzes spēku sauc spēku, kas rodas, vienam ķermenim pārvietojoties pa otra ķermeņa virsmu, un kas vērsts kustībai pretējā virzienā. Ar berzes spēku mēs sastopamies ik mirkli. Katrs no mums ir novērojis berzes spēku, gan ejot uz skolu vai uz darbu kājām, vai braucot ar kādu transporta līdzekli. Berzes spēks tiek pielietots ļoti plaši un daudzās jomās. Atkarībā no tā, kā ķermeņi savstarpēji pārvietojas, pastāv trīs veidu berzes: miera berze, slīdes berze, un rites berze.
Miera berzi var novērot tad, kad uz mierā esošu ķermeni spiež pretējā virzienā vērsts spēks, kurš ir vienāds ar vilcējspēku.
Bet slīdes berzes spēks ir atkarīgs no spēka, ar kādu ķermenis tiek piespiests pie otra ķermeņa virsmas, kā arī no virsmas gluduma. Kad mašīna vai kāds cits transporta līdzeklis bremzē, tad tas uzreiz neapstājas, bet kādu gabaliņu tas slīd uz priekšu, tad ir vērojama slīdes berze. Vēl slīdes berze ļoti labi novērojama ziemā, kad bērni bauda ziemas priekus, brauc no kalna lejā ar ragaviņām vai slēpēm.
…