Muskuļu funkcijas :
• Kustību funkcija.
• Jušanas funkcija (jo muskuļos ir daudz receptoru. No Receptoriem CNS saņem informāciju par to, kādā stāvoklī ir muskuļi un kā norit to kontrakcijas. )
• Piedalās termoregulācijā ( producē siltumu )
• Sekmē asiņu atgrūšanos pa vēnām sirdī.
• Skeleta muskuļu kontrakcijām ir svarīga nozīme asinsrites sistēmas novecošanas aizkavēšanā.
Kontrakcijas veidi :
• Atsevišķa kontrakcija – uz vienu atsevišķu elektriskās strāvas impulsu muskulis reaģē ar atsevišķu kontrakciju. Ja šo kontrakciju reģistrē līknes veidā, iegūst atsevišķas kontrakcijas līkni, kurai izšķir latento periodu, saīsināšanas fāzi un atslābšanas fāzi.
Skeleta muskuli kairinot ar ritmiskiem elektriskās strāvas impulsiem, iegūst ilgstošu, jeb tetānisku kontrakciju.
• Zobainais tetāns – rodas tad, ja intervāli starp ritmiskiem kairinātājiem pārsniedz atsevišķas kontrakcijas saraušanās fāzes ilgumu, bet ir īsāki par atsevišķas kontrakcijas kopējo ilgumu.
• Gludais tetāns – rodas tad, ja intervāli starp ritmiskiem kairinātājiem nepārsniedz atsevišķas kontrakcijas saraušanās fāzes ilgumu. Tetānisko kontrakciju amplitūda ir lielāka par atsevišķu kontrakcijas amplitūdu, jo mioplazmā uzkrājas kalcija joni.
24. • Muskuļu spēks : Viens no muskuļu kontrakcijas primārajiem parametriem. Mēra ar maksimālo nastas smagumu, kādu muskulis spēj pacelt. Izmanto dinamometru – ierīces, kuru elastīgā elementa deformācijas pakāpe ir proporcionāla ārējā deformējošā spēka lielumam. Muskuļu spēks ir atkarīgs no tā izmēriem un no tā fizioloģiskā šķērsgriezuma laukuma.
• Muskuļu darbs: aprēķina reizinot nastas pacelšanas augstumu ar paceltās nastas smagumu. Darbs ir atkarīgs no nastas smaguma. Palielinot nastu, palielinās arī veiktais darbs. Vislielāko darbu muskuļi spēj veikt ar vidēji smagu nastu. Fizioloģijā to sauc par vidējo nastas likumu.
• Muskuļu nogurums : Veicot darbu, muskulis nogurst. Nogurums ir pārejoša darbaspēju samazināšanās, kas izzūd atpūtas laikā. Noguruma iestāšanās ir saistīta ar izmaiņām sinapsēs – savienojumos starp nervu šūnām un savienojumos starp nervu šūnu izaugumiem. Šīs izmaiņas rodas gan centrālās nervu sistēmas sinapsēs, gan nervu – muskuļu sinapsēs. Nogurumu rada uzbudinājumu pārvadošās ķīmiskās vielas, jeb mediatora krājuma izsīkšana sinapsēs un pēcsinaptiskās membrānas jūtības samazināšanās pret mediatoru.
25. Vielmaiņa – vielu apmaiņa starp organismu un apkārtējo vidi- vielu uzņemšana, izmantošana, galaproduktu izvadīšana.
…
