1. Fiz. Ir zinātne, kas dzīvības procesu norises likumus. Šos proc. pēta organisma orgānu sistēmu, audu, šūnu un molekulārajā līmenī. Mērķis – izzināt dzīvības procesu vispārējās likumsakarības, atsevišķu fiz. F-ju. Savstarpējās sakarības un nosacītību. Eksperimentālā zin. Galvenā metode – blakus novērojumam ir eksperiments. Eksperimentu plānojam, kā eksperimentu zin. ir minēta 1628.g. Kad angļu ārsts V.Hārvijs atklāja likumsakarības kā asinis organismā plūst pa noslēgtu asinsrites sistēmu, ir 2 asinsrites loki. Nevarēja pierādīt, kas ir starp artērijām un vēnām. Itālis Molpigi atklāja kapilārus. Fiz. pētījumu Latvijas brīvvalsts laikā, kad LU strādāja Krinbergs, L.Āboliņš-20 gab mācījās Itālijā. Dibināja dzīvnieku fiz. katedra. Pāvela idejas turpināja Valtneris. Aberberga, Auškalne, Auliks, Brēmanis, Ozoliņš – strādājuši sporta fiz. jomā. Arnolds Krauklis sarakstījis grām. Par stresu
2. Dzīvnieku šūnu pamatf-jas.
Obligāts dzīvības priešnoteikums ir nepārtraukta vielu , enerģijas un informācijas apmaiņa starp organismu un vidi, kā arī spēja tādā mērā norobažoties no vides , lai vides fizikālo un ķīmisko parametru izmaiņas nevarētu būtiski ietekmēt dzīvības pamatnorises un organisma pastāvēšanu. Tā kā starp organismu un ārējo vidi nepārtraukti notiek vielu un enerģ. apmaiņa. Organisms no vides uzņem enerģ. un izmanto to specifisko dzīvības norišu veikšanai kā arī savas struktūras un funkcionālo parsmetru atjaunošanai. Organismā nerodas un nezūd, tā tiek uzņemta no ārējās vides, pārveidota un atkal atdota ārējai videi. Noteiktā laika periodā uzņemtais enerģ. daudzums ir vienāds ar atdoto. Viena no dzīvo sist. pamatiezīmēm ir stacionārs sist. Stāvoklis. Sist. parametri laikā ir nemainīgi, jo pretēji vērstie procesi ir dinamiskā līdzsvarā. Līdzsvarā ir vielu plūsma no vides uz šūnu un no šūnas uz vidi. Organisma iekšŗjā vide ir šķidra, to veido asins, limfa,šūnstarpas šķidrums, un šūnu citoplazma. Visam organismam kopējā iekšējā vide ir asinis. Iekšējās vides kopējā pazīme ir tās relatīvā nemainība. Iekšējās vides nemainībau un mehānismus ,kas to nodrošina apzīmē ar – homeostāzija. Organisms ir cieš saistīts ar apkārtējo vidi, taču tas spēj no vides norobežoties, tas nekad nav saplūdis ar vidi. Organisms spēj pielāgoties apkārtējās vides nepārtrauktajām izmaiņām un līdz zināmai robežai tām pretojas.
Uzbudināmība-uzbudināmo audu šūnu raksturīga īp. Spēja reaģēt uz kairinātāju ar īpašu reakciju kopumu,kurusauc par uzbudinājumu.Uzbudināmo audu šūnām raksturīgi 2 pamatstāvokļi-FMS unFAS.FMS(fizioloģiskā miera stāvoklis) Tas ir staciskāks stāvoklis, kuram raksturīga min.vielmaiņas intensitāte šīnā, kas nodrošina tikai šūnas dzīvības pamatnorises.Šūna neveic nekādu ārēju darbu .lielākā daļa š,šajā stāvoklī var atrasties neierobežoti ilgi .Šūnas pāreju no FMS-FAS izraisa kairinātājs vides izmaiņas,kas iedarbojas uz šūnapvalku.Daļa šūnu spēj pāriet no FMS-FAS spontāni , bez ārējā kairinātāja.Šo spēju sauc par automātiju. Piemīt šunām, kas nosaka sirds ritmu un daļai gludās muskulatūras šūnu.Pārejas process no FMS-FAS uzbubinājums.FAS(funkcionālās aktivitātes stāvoklis).Šī stāvokļa raksturīgākās pazīmes ir krasipaaugstināta vielmaiņa un tas, ka šūna veic savu specifisko f-ju jeb ārējo darbu .Atšķirībā no miera stāvokļa,kurs var būt neierobežoti ilgs,aktivitātes stāvoklis ir ierobežots laikā,Pašdziestošs,jo uzbudinoties vienlaikus aktivējas arī fermentu sist,kas pārtrauc specifisko f-ju un nodrošina atjaunošanos procesus.Atjaunoš ir samērā lēna pāreja no darbības stāvokļa atpakaļ FMS. Tas ir aktīvs process,kuram vajag daudz enerģijas.IS informatīvais signāls –FMS-(uzbudinājums)FAS-(atjaunošanās process)FMS.
4.
Uzbudinājums(ierosa)-šūnas vielu maiņas uzliesmojums,kurš ierobežots laikā un ir pašdziestošs,uz noteiktu laiku katrai šūnai. Muskuļu šūnas var kontrahēties. Visu laiku ir signāli, kas dod siekalu dziedz. Veidot siekalas.FAS mēs varam minēt to, katā veic ārēju darbu. FMS šūna strādā tikai prieš sevis .Informatīvais signāls(IS)atjaunojas FMS. Uzbudinājums-process,kurš aktivē visas specifiskās f-jas veikšanai nepieciešamos šūnas funkcionālos mehānismus. Pārejas process no FMS-FAS iruzbudinājums.(Uzudināmība-nervu š,dziedzer š).
Katrai šunai dzīvai ir šūnapvalks.Aapzīmē par membrānu.Membr.apņem arī visus orgonoīdus šūnas iekšpusē.Bioloģiskā membr.ir notiekta f-ja.Bioloģ. membr. veidos 2 lipīdu slāņus:1.olb.v molekulas 2. Ogļhidrātu molekulas.Šūnai ir jātērē milzīga enerģija.Ir jātērē fizikāli ķīmiski spēki,kas molekulas tur kopā .Bioloģ . membr.f-jas:aizsarga ,balsta,receptorā,uztur,fernentatīvā,transporta,.Bioloģ,membr.nav pilnīgi noslēgta sist,.Tā ir atvērta sist un caur membr.notiek vielmaiņa ,starpmembr. Molekulām ir spraugas, ko sauc par kanāliem .Un caur kanāliem tiek eksportētas dažadas vielas s. membr,ir,kanāli,kuri visu laiku ir atvērti.Šo kanālu atvēršanai liela nozīne ir olb.v.molekulām.Olb.v. mol ir spēja lazīt svešas olb.v. no savām olb.v .Sevišķi liela nozīme ir G-proteīniem.
Pasīvais transports netiek izmantota dotās šunas enerģija. Pasīvais rransports notiek uz enerģijas šūnu rēķina. Vielu aktīvie transporti –mehānismi, kad šuna ar savu vielmaiņas enerģiju sekmē vielmaiņu . Vielu pasīvais transports iedalās :difūzija, osmoze un filtrācija, bet aktīvais transports- atvieglotā difūzija, jonu transports. ATF adenozīn –tri-fosforskābe – savienojums ir pildīts arenerģiju. Membrānā ir ferments ATF (adenozīntrifosfoktāze). Membrāna kanālus atver lielām molekulām. Membrānām cauri iet visas vielas kas šķīst taukos. Vielu transporta viedi ir pinacitoze un fagacitoze. …
