Likums “Par valsts ieņēmumu dienestu” (21.pants) Ierēdņu un darbinieku atbildība.
1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts, izņemot likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.
Piemērs šādam speciālajam likumam, kas nosaka gan speciālo subjektu, gan īpašu procedūru informācijas pieprasīšanai, ir Iedzīvotāju reģistra likums. Īpašs pieejas režīms Iedzīvotāju reģistrā iekļautajai informācijai noteikts ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - APK) 190.5 pants. Apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā Par apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā -
uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
190.6 pants. Prettiesiska rīcība ar ziņām, kas saņemtas no Iedzīvotāju reģistra
Par Iedzīvotāju reģistra ziņu izmantošanu pretēji norādītajam mērķim, ja tās saņemtas no Iedzīvotāju reģistra pēc rakstveida pieprasījuma vai rakstveida vienošanās, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Galvenā problēma, ir tie speciālie likumi, kas nosaka ierobežotu subjektu loku, kas tiesīgi saņemt noteiktu informāciju. Problēmu rada tas, ka daļa no šiem likumiem, kas lielākoties pieņemti pirms fizisko personu datus aizsardzības likuma pieņemšanas, īstenībā nemaz nebija domāti kā informācijas saņēmēju loku ierobežojoši. Gluži pretēji – laikā, kad nepastāvēja informācijas pieejamības princips, tie bija domāti tam, lai vismaz noteiktām subjektu kategorijām nodrošinātu pieeju šai informācijai. Taču rezultāts ir tāds, ka pēc fizisko personu datus aizsardzības likuma pieņemšanas šie likumi kā speciālās normas, kas nosaka šaurāku pieļaujamo informācijas saņēmēju loku nekā ir kļuvuši par informācijas pieejamību ierobežojošiem.
Ja kāds likums informāciju par ierobežoti pieejamu nosaka bez pietiekama pamata, nesamērīgi aizskarot personas interesi šīs informācijas saņemšanā, tas ir pretrunā ar Satversmi un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un tātad, lai arī pastāv iespēja argumentēt, ka tieši jāpiemēro hierarhijā augstākstāvoši tiesību akti, būtu sperami soļi šī likuma grozīšanai vai atzīšanai par antikonstitucionālu Satversmes tiesā.
…
