4. Sapņi un realitāte
1. Sapnis – par bērnību, kā viņš uzauga kopā ar dzērājiem, blakus krogam no kura viņam, kā 7 gadus vecam puisēnam, bija bail, par to kā tiek nogalināta ķēve. Šis ir sapnis, kura laikā viņš redz to, kā viņš nogalinās veco sievieti.
Iekliegda mies viņš izspraucas cauri baram pie salnās ķēvītes, apskauj tās nedzīvo, asiņaino purnu, bučo to, bučo tai acis, lupas…
“Tētiņ! Par ko viņi… nabaga zirdziņu.. . nosita!
— Piedzēruši, ālējas, nav mūsu darīšana, iesim! — tēvs saka. Viņš apskauj tēvu ar rokām, bet krūtīs
kaut kas smacē, smacē. Viņš pamodās viss vienos sviedros, sviedru piemirku šiem matiem, grūti elpodams, un piecēlās pilns šausmu.
— Paldies dievam, tas tikai sapnis!
Bet ko tas nozīmē? Vai tikai man nesākas drudža murgi: tik nejauks sapnis!
Viņš jutās kā sadauzīts, dvēselē apmulsums un tumsa.
— Ak dievs! — viņš izsaucās. — Vai patiesi, vai pa tiesi es ņemšu cirvi, sitīšu viņai pa galvu, sadragāšu
gal vaskausu … Kājas slīdēs pa lipīgām, siltām asinīm, lau zīšu vaļā atslēgas, zagšu un trīcēšu; slēpšos,
viscaur ar asinīm notašķījies… ar cirvi rokā… Ak kungs, vai tiešām?
2. Sapnis –
pēc slepkavības izdarīšanas, kad viņš saslimst ar drudzi. Tā nav īsta slimība, tie ir sirdsapziņas pārmetumi, kas viņam rada nelabumu. Organisms cenšas tikt galā ar vainas apziņu un prāts zemapziņā cenšas saprast, kā rīkoties.
- Tā viņš nogulēja ļoti ilgi. Reizēm gan it kā pamodās un tais brīžos ievēroja, ka sen jau nakts, tomēr celties viņam nenāca prātā. Pēdīgi viņš manīja, ka jau dienas gaisma. Viņš uz muguras gulēja uz dīvāna, vēl apstulbis no nesenās neatmaņas. Uz ielas griezīgi atskanēja bries mīgi, izmisuši kliedzieni, kurus gan viņš dzirdēja zem sava loga katru nakti ap pulksten trijiem. Tie arī tagad viņu uzmodināja. «Ahā! Dzērāji nāk no dzertuves laukā,» viņš nodomāja, «pulkstenis jau trīs…» — un pēkšņi uzlēca kājās, it kā viņu kāds būtu rautin norāvis no dīvāna. «Kā! Jau trīs!» Viņš apsēdās uz dīvāna — un uzreiz visu atminējās. Piepeši vienā mirklī atminējās visu. Pirmajā brīdī viņam likās, ka zaudēs prātu. Briesmīgs aukstums viņu sagrāba; taču šis aukstums cēlās arī no drudža, kas viņam bija iesācies jau miegā. Bet tagad uzreiz uznāca tādi drebuļi, ka likās — zobi izbirs, viņu kratīja vienā kratīšanā.
…
