Būtiski faktori fokusgrupu plānošanai ir budžets un pētījumam atvēlētais laiks. Bet būtu jāpadomā arī par ētikas jautājumiem. Nav produktīvi izmantot fokusgrupas, lai liktu cilvēkiem apspriest tādas tēmas, par kurām parasti cilvēki nerunā publiski, vai arī likt viņiem runāt ar partneriem, ar kuriem viņi nejūtas komfortabli.
Ja mēs pievēršamies budžetam, tad ir jāatzīmē, ka lielākie izmaksas faktori parasti iekļauj sevī algas moderātoriem, transporta izdevumus, īres maksu par pētījuma veikšanas telpām, maksājumus pētījuma dalībniekiem, kā arī ieraksta veidošanu un transkripcijas rakstīšanu.
Pati plānošanas stadija parasti ilgst aptuveni divas nedēļas, atkarībā no pētnieku grupas pieredzes.
Grupu daudzuma noteikšana
Vienas grupas darbības laiks parasti ir viena vai divas stundas. Pētījuma mērķi ir tie, kas nosaka, cik fokusgrupas būs nepieciešamas. Atsaucoties uz Kalderu (Calder), ja moderātors var skaidri paredzēt to, kas grupā tālāk tiks teikts, tad būs nepieciešamas sešas līdz astoņas grupas.
Viens no būtiskākajiem noteikumiem, ja runājam par grupu skaitu, ir tas, cik dažādas populācijas apakšgrupas ir vajadzīgas. Jo homogēnākas ir grupas, jo mazāk tās ir nepieciešamas. Bet ar vienu grupu nekad nebūs pietiekami.
Kopumā mērķis ir izpētīt tikai tik daudz grupas, cik ir nepieciešams, lai rastu adekvātas atbildes uz pētījuma jautājumiem. Jāatceras, ka katra jauna grupa nozīmē papildus naudas un laika faktorus.
Grupas lieluma noteikšana
Parastais atzinums ir izmantot „vidēji lielas” grupas, kas sastāv no 6-10 cilvēkiem, atkarībā no tā kādi avoti tiek izmantoti.
Mazas grupas prasa lielāku ieguldījumu katrā indivīdā. Tas nozīmē arī lielāku kopējo komentāru skaitu no katras personas.
Pievēršoties praktiskākiem aspektiem, mazas grupas nes sev līdzi risku būt neproduktīvas un dārgākas. Tajās ir problēmas ar produktivitāti, jo pastāv jūtīga dinamika starp tās locekļiem. Tātad grupas funkcijas var izjaukt draugu pāri, „eksperti” vai neatsaucīgi dalībnieki.…
