Fokusgrupu vadīšana.
Novērošana.
Mērtons (1956.) sniedza vairākus vispārējus kritērijus veiksmīgai fokusgrupu intervijas norisei:
• pētāmā temata maksimāli plašs pārklājums;
• iespējamo specifisko datu paredzēšana – Mērtons akcentē tiešu fokusgrupas dalībnieku pieredzes detalizētu un konkrētu pieredzes ziņojumu. Ja attieksme un viedoklis ir izdibināts, tas ir nopietns pamats specifiskiem vispārinājumiem;
• dalībnieku mijiedarbības padziļināšana – Mērtons akcentēja arī fokusgrupas dalībnieku dziļu iepazīstināšanu ar diskusijas materiāliem;
• personisko uzskatu konteksts dalībnieku atbildes atspoguļošanā par pētījuma tematu – Mērtons piedāvāja izvērtēt, kā personiskie uzskati ietekmē personāla kontaktus ar fokusgrupas dalībniekiem. Šie uzskati var būt balstīti uz sociālajām lomām un kategorijām, ko ir pieņēmuši diskusijas dalībnieki, vai, kas ir balstīta uz pašu diskusijas dalībnieku pieredzes.
Intervija satura noteikšana.
Intervija parasti ilgst 1 līdz 2 stundas. Šajā laikā ir jānoskaidro visi interesējošie jautājumi, tāpēc tie ir rūpīgi jāpārdomā.
Nestrukturētās grupās drīkst uzdot plašākus un vispārīgākus jautājumus. Vairāk strukturētajās grupās, kur laika limits atļauj iesaistīt vairākas grupas, katram lielākam tematam var iepriekš plānot vairākus mēģinājumus.
Diskusijas vadīšanas stratēģija var būt mainīga – var uzdot tiešus jautājumus, bet var arī ļaut diskusijas dalībniekiem izteikties pašiem. Tas ir atkarīgs no pētāmā temata, laika limita, budžeta.
Grupas diskusija parasti sākas ar savstarpēju grupas dalībnieku iepazīšanos, kad katrs grupas dalībnieks īsumā pastāsta par sevi. Šī procedūra ir labs „ledlauzis”, lai sāktu diskusiju. Moderatoram ir jācenšas izvairīties no „grupdomāšanas” fenomena. Ja diskusijas laikā iestājas tās apsīkums, moderatoram, ar uzvedinošiem jautājumiem, tā ir jācenšas atdzīvināt. Tomēr nedrīkst ļaut sarunai izplūst pārāk vispārināti.
…
