Fosfora vieta periodiskajā tabulā un alotropiskie veidi
Fosfors atrodas VA grupā, tā kārtas skaitlis ir 15, relatīvā atommasa 30.9738, elektronegativitāte 2.1.
Fosfors var pastāvēt vairākās alatropiskās formās jeb modifikācijās.
Baltais jeb, kā dažkārt saka, dzeltenais fosfors ir cieta kristāliska viela, pie kam ķīmiski tīra baltā fosfora kristāli ir pilnīgi bezkrāsaini, caurspīdīgi un labi lauž gaismu. Gaismas iedarbībā tie ātri kļūst dzelteni un zaudē savu caurspīdīgumu. Tāpēc parastajos apstākļos fosfors pēc ārējā izskata ir ļoti līdzīgs vaskam, bet smagāks par to (baltā fosfora blīvums – 1.82 g/cm3). Aukstumā fosfors ir trausls, bet istabas temperatūrā kļūst samērā mīksts un to viegli var griezt ar nazi. Baltais fosfors kūst 44.1∘C temperatūrā, bet virst, temperatūrai sasniedzot 280.5∘C. Oksidējoties ar gaisa skābekli, baltais fosfors tumsā spīd un, pat nedaudz sasilstot, piemēram, berzes iedarbībā, viegli uzliesmo.
Balto fosforu ilgstoši karsējot un pasargājot no gaisa piekļūšanas, tas pārvēršas par sarkano fosforu. Ja karsēšana notiek vairāku tūkstošu atmosfēru lielā spiedienā, baltais fosfors pārvēršas melnajā.
Pilnīgi sausa un tīra fosfora uzliesmošanas temperatūra ir tuva cilvēka ķermeņa temperatūrai. Tāpēc fosforu uzglabā tikai zem ūdens.…
