Fr.R.Kreicvalds "Kalevipoegs"

Reiz Kalevidu sētā auga trīs dēli. Kļuvuši par vīriem tie atstāja tēva mājas un devās pasaulē. Viens aizgāja uz Krievzemi, kļuva tur par tirgotāju. Otrs Turjas zemē kļuva par drosmīgu karavīru, bet trešais aizlidoja ziemeļērgļa mugurā uz Viru krastu un tur Kalevs nodibināja valsti, kļūstot par tās valdnieku.
Rietumu novadā dzīvoja kāda atraitne, viņa kādu rītu
Atrada uz ceļa vistu,
Zirga pēdā teterolu,
Vārnēnu pie šūpotnītēm.
Aiznesa tos mājās un paglabāja. Pēc laba laika viņa gāja pārraudzīt savu glabājumu. No vistas izauga skaista meita Salme, no tetera olas –otra meita Linda, bet no vārnulēna kalpone.
Kad pie Salmes nāca precinieki, tā atraidīja gan mēness, gan saules dēlu, bet zvaigznes dēlu viņa pieņēma un viņi dzēra kāzas. Tad sāka nākt pie Lindas precinieki. Viņa atraidīja mēness un saules dēlu, ūdeni. Ieraudzīdama Kalevu tā uzreiz piekrita kļūt tam par līgavu. Pēc kāzām Kalevs ar Lindu iesēdās kamanās un aizbrauca uz Kaleva mājām.
Ilgi un laimīgi Kalevs ar Lindu nodzīvoja savu mūžu. Mirstot Kalevs ataicināja pie sevis Lindu un teica: „Kad piedzims tev mūsu pēdējais dēls, es to vairs neredzēšu, jo būšu miris. Visi trīs dēli izaugs lieli un tu viņiem saki, lai viņi lozē, kurš no viņiem kļūs par šīs zemes valdnieku.” To pateicis viņš mira un Linda pati apglabāja Kalevu. Uz vīra kapa viņa sanesa ļoti daudz smagu akmeņu, lai nākamās paaudzes zinātu, ka tur ir apglabāts Kalevs. Tagad to kapa vietu sauc par Tallinas Domkalnu.…