Gadskārtas un senais kalendārs

Divi senatnes pētnieki – Ertnests Brastiņš un Arvīds Brastiņš – pierādīja, ka katrā “laikā” ir piecas 9 dienu “savaites”, kopskaitā 45 dienas. Parastā 365 dienu gadā paliek 5 dienas, kas sadalās starp Lieldienām un Ziemassvētkiem: 2 dienas nāk klāt Lieldienām un 3 Ziemassvētkiem. Svinību datumi šolaiku kalendārā radušies kristīgās baznīcas ietekmē, atsaucoties uz pavesta Gregorija I 601. gada ieteikumu, paturēt pirmskristīgās sabiedrības agrāko svinību nosaukumus, bet ielikt tajās kristīgu saturu. Latviešu senās laika skaitīšanas pamatā ir gadskārta, kas balstās uz Zemes ritējumu ap Sauli un atkārtojas nemainīgi katru gadu.…