Kā redzams 3.3.3. att., jo īsāks fokusa attālums, jo lielāks leņķiskais redzeslauks, jo plašāku telpu no viena un tā paša uzņemšanas punkta objektīvs spēj attēlot. 3.3.3. attēlā redzamās fokusa attāluma un leņķiskā redzeslauka attiecības ir spēkā tikai fotokamerās ar kadra izmēru, kas atbilst 35 mm fotofilmas kadram, ja kadra izmēru samazina, redzeslauks arī samazinās. Tāpēc digitālajām kamerām, kurās sensora izmērs atšķiras no fotofilmas kadra izmēra, fokusa attālumu norāda pārrēķinot uz 35mm filmas kadra izmēru, tas ir norāda tādu 35 mm kameras objektīva fokusa attālumu, kura leņķiskais redzeslauks ir tāds pats kā apskatāmajam digitālās kameras objektīvam. Šis princips ir saglabājies no 35mm filmu kameru „ēras” kad visām kamerām bija vienāds kadra izmērs un fotogrāfi leņķi mērīja fokusa attāluma milimetros.
Ar optiskās sistēmas palīdzību, precīzāk, ar objektīva palīdzību, no objekta izstarotā vai atstarotā gaisma nonāk uz gaismjūtīga materiāla, piemēram, fotofilmas. Fotouzņēmumus veic ar fotoaparātu, manipulējot optisko sistēmu, t.i., regulējot apertūru un slēdža ātrumu (ekspozīciju), fokusu, krāsu filtrāciju, fokusa attālumu, ekspozīcijas kompensāciju u.c. Pēc tam ļauj gaismai vai citam starojumam nonākt uz fotofilmas, CCD vai CMOS matricas. Šīs manipulācijas ir savstarpēji saistītas. Gaismas apmērs, kurš sasniedz gaismjūtīgo materiālu, proporcionāli mainās līdz ar slēdža ātrumu, lēcas apertūru un lēcas fokusa attālumu, kurš savukārt mainās līdz ko lēca tiek fokusēta vai ir ticis izdarīts optiskais palielinājums (zoom). Vairāki objektīvi šīs izmaiņas veic paši. Tātad, mainot kādu no optiskās sistēmas parametriem, tiek mainīts gaismas daudzums, kuram būs ļauts sasniegt gaismjūtīgo materiālu.
Gan analogajā, gan digitālajā fotokamerā fotografējamā objekta atstaroto gaismu sakopo un fokusē uz gaismas jutīgā elementa optiskā sistēma. Analogajā kamerā gaismas jūtīgais elements ir fotofilma, digitālajā- speciāls gaismasjūtīgs sensors. Lai iegūtu kvalitatīvu attēlu, uz gaismasjūtīgo elementu jānokļūst noteiktam gaismas daudzumam. To panāk izmainot objektīva optisko atvērumu (apertūru) un laiku, kuru gaisma apstaro gaismasjūtīgo elementu [10].
Digitālās fotokameras kvalitāti pamatā nosaka divi mezgli: kameras optiskā sistēma un digitālais sensors. Šie mezgli ir savstarpēji saistīti – nav mērķtiecīgi savietot objektīvu ar plastmasas lēcām un augstas izšķirtspējas digitālo sensoru. Visvienkāršākais objektīvs sastāv no vienas lēcas. Tā kā fotografējot netiek izmantots nekāda veida objektīvs, fotogrāfijai nepiemīt virkne kropļojumu, Piemēram, pinhole (angļu: pine hole - adatas caurums, vienas lēcas) bildēm (sk. 3.3.4. att.) ir bezgalīgs asuma dziļums un pilnīgi nav attēla ģeometrisko kropļojumu. Attiecīgi ir maza gaismasspēja, kas nozīmē, ka jālieto ilgākas ekspozīcijas laiks un būs neiespējami uzņemt objektu kustībā. Ekspozīcija var ilgt līdz pat dažām stundām [12].
…
