Pie gaismas piesārņojuma avotiem kā videi visnelabvēlīgākie gaismas ķermeņi minamas lodveida, cilindriskas un tām līdzīgas formas lampas, jo tās gaismu izplata ne vien uz leju, apgaismojot paredzēto apgabalu, bet arī nelietderīgi izgaismo uz sāniem un uz augšu vērsto apkārtējo teritoriju. Tāpat liels daudzums nelietderīga apgaismojuma tiek radīts ar naktīs izgaismotām izkārtnēm, kas apgaismotas no apakšas (gaismas stari tiek vērsti uz augšu). Piesārņojuma radīšanā liela nozīme ir arī nepareizi novietotiem apgaismes objektiem, kas vai nu apžilbina vai arī neapgaismo vai nepietiekami apgaismo paredzēto teritoriju. Mākslīgas gaismas blāzmas radīšanā būtiska lomu spēlē ielu apgaismojums – ielas lampas vairumā gadījumu aprīkotas ar gaismas refraktoriem, kas atrodas zem spuldzes un kuru mērķis ir izplatīt gaismu plašākā areālā uz ielas virsmas, tomēr visbiežāk izmantots lēts risinājums, kur par refraktoru kalpo vairogveidīgs stikla ķermenis, kas gaismu gan izplata, tomēr, nonākot līdz ielas virsmai, padara gaismu ļoti vāju, radot blāzmu ap pašu lampu, nevis kvalitatīvu ielas apgaismojumu (http://www.astrosociety.org/education/publications/tnl/44/lightpoll2.html#1, 03.12.2009.).
2. Gaismas piesārņojuma negatīvā ietekme
Lai gan gaismas piesārņojumam ir dažādi tieši negatīvi efekti, manuprāt, nozīmīgākā problēma ir netieši izraisītās sekas – nelietderīga enerģijas izmantošana (http://docs.darksky.org/PG/PG1-light-pollution.pdf, 03.12.2009.). Elektroenerģija tiek izšķērdēta visās iepriekš minētajās gaismas piesārņojuma izpausmēs, līdz ar to tiek arī izniekoti resursi tās ieguvei, kas līdz ar to palielina slodzi uz vidi (piemēram, palielinās SO2 un CO2 emisijas) un nevajadzīgi tērē neatjaunojamos resursus (piemēram, fosilos kurināmos).
…