-
Galda bietes
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Vispārīgs raksturojums | 2 |
2. | Vēsture | 2 |
3. | Galda biešu novākšana un uzglabāšana | 3 |
4. | Galda biešu šķirņu tipi | 3 |
5. | Galda biešu augsnes prasības, sēšana | 4 |
6. | Šķirnes | 5 |
7. | Galda biešu slimības | 6 |
8. | Galda biešu kaitēkļi | 8 |
9. | Galda biešu izmantošana | 10 |
5. Galda biešu augsnes prasības, sēšana
Labākās augsnes galda biešu audzēšanai ir auglīgas smilšmāla un mālsmilts augsnes (arī melnzeme). Optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 5,8-6. Labākie priekšaugi galda bietēm ir graudaugi, kartupeļi un sīpoli, neder lopbarības un cukurbietes, spināti. Vienā un tajā pašā vietā galda bietes labāk ir audzēt vienu reizi 5-7 gados.
Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6oC, bet optimāla temperatūra to dīgšanai ir tuvu +20oC, savukārt pie temperatūras virs +26oC dīgtspēja krasi samazinās, un pie +32oC bietes vairs nedīgst.
Bietes var sēt agri, kad augsne 5-6 cm dziļumā iesilst līdz +6-8oC, Latvijā tas parasti ir jau aprīlī. Vēlākos sējas termiņos dīgstspēju ietekmē ne tikai augsnes temperatūra, bet arī mitruma krājumi augsnē. Vēlu sēto biešu uzdīgšanai var būt nepieciešama laistīšana. Optimāla temperatūra veģetatīvās masas augšanai ir +15-18oC.
Galda biešu veģetācijas perioda garums no uzdīgšanas līdz tehniskās gatavības sasniegšanai, atkarībā no šķirnes, ilgst 120-150 dienas. Bietes ir garās gaismas dienas augi, tādēļ garā gaismas diena veicina to ziedēšanu. Vienlaikus bietes ir arī mitruma prasīgas. Optimālais augsnes mitrums ir 60-70% no pilnās mitrumietilpības.
Galda bietes sēj vienrindās, ar 45-55 cm rindstarpām, 6-8 cm attālums starp sēklām rindā sējas dziļums 2-3 cm. Optimālā augu biezība, atkarībā no šķirnes un vēlamā saknes lieluma, ir 400-800 tūkst. sēklu/ha. Potenciālā vidējā ražība ir atkarīga no šķirnes tipa. Gareni cilindriskajām šķirnēm tā ir 60-70 t/ha, apaļajām - 50-70 t/ha, krāsainām - 40-50 t/ha.
…
Galda bietes (Beta vulgaris L.) ir divgadīgi balandu dzimtas (Chenopodiaceae) augi. To dzimtene ir Vidusjūras piekraste. Pirmajā augšanas gadā veido lapu rozeti un saknes paresninājumu, bet otrajā - stublāju un ziedus. Saknes miza parasti ir tumši sarkanā krāsā, bet var būt arī oranža, arī mīkstums biežāk ir sarkans ar vairāk vai mazāk izteiktiem baltiem vai gaiši sarkaniem gredzeniem, bet atsevišķām šķirnēm mīkstums ir dzeltens. Galda biešu saknes forma variē no plakanas, apaļas līdz cilindriskai. Lapas ir veselas, gan gaiši, gan tumši zaļas, ar vairāk vai mazāk izteikto antociāna krāsojumu. Lapu kāti ir gari, lapas plātne lancetveida vai iegareni olveida, spīdīga. Biete satur A, B1, B2, B3, B5, B6, B7, C, E vitamīnus, nikotīnskābi un folskābi. Biete ir arī bagāta ar tādiem mikroelementiem kā dzelzs, kalcijs, kālijs, magnijs, fosfors un cinks. Turklāt biete satur betanīnu, vielu, kura aktivizē lipīdu apmaiņu aknās un samazina asinsspiedienu.
- Bioloģijas vārdnīca pamatskolai
- Bioloģiskā lauksaimniecība - kaitēkļu apkarošanas iespējas augļu dārzā
- Galda bietes
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Bioloģiskā lauksaimniecība - kaitēkļu apkarošanas iespējas augļu dārzā
Конспект для средней школы6
-
Bioloģijas vārdnīca pamatskolai
Конспект для средней школы13
-
Minerālvielas. Makroelementi un mikroelementi
Конспект для средней школы6
-
Analītisks bioloģiskās saimniekošanas raksturojums z/s ‘’Pilslejas’’
Конспект для средней школы2
-
Vēžu audzēšana
Конспект для средней школы10