Konstitūcija ir vienota un saskaņota normu sistēma ar savu iekšējo hierarhiju un loģiku, kas raksturīga kodificētiem normatīvajiem aktiem. Tā sastāv no normām, kurās formulētas prasības cilvēku uzvedībai. Konstitucionālajās tiesībās konstitūcijas interpretācijai ir izšķiroša nozīme, jo konstitūcijas atvērtības un jautājumu loka plašuma dēļ interpretācijas problēmas rodas daudz biežāk, nekā citās tiesību nozarēs. Interpretācijas uzdevums ir izdarīt pareizu slēdzienu, balstoties uz racionālu un kontrolētu darbību, un pamatot to. Tāpat konstitūcijai nepieciešama iztulkošana. Latvijā varas dalīšanas princips konstitūcijā izriet no Satversmes 1.panta, kas norāda, ka vara ir sadalīta likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas un autonomas institūcijas. Latvijas konstitucionālie valsts orgāni ir valsts prezidents, Saeima un Ministru kabinets.
Konstitucionālos ierobežojumus var iedalīt cilvēktiesību saturiskajos (pamattiesību darbības robeža) un tiešajos ierobežojumos. Tos nosaka konstitūcija, nedeleģējot to noteikšanas iespējamību likumdevējam. …