Galvenais publiskajās tiesībās

Cilvēktiesības kā tiesību kopums. Šajā ziņā rada zināmas grūtības, jo tās nav «lokalizējamas» divās vietās. Pirmkārt, cilvēktiesības ir starptautisko tiesību sastāvdaļa, Otrkārt, nacionālajās tiesībās tās ir publisko tiesību sastāvdaļa Tas nozīmē, ka cilvēktiesības ietver sevī gan starptautisko tiesību, gan nacionālo publisko tiesību vispārējās teorētiskās un dogmatiskās atziņas Paraugoties tuvāk, nepieciešams šo cilvēktiesību lokalizāciju noteikt vēl precīzāk. Starptautiskajās tiesībās cilvēktiesības ir lokalizējamas galvenokārt līgumtiesībās (piemēram, 1966. gada ANO Starptautiskajos paktos, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā), taču tās var atrasties arī paražu tiesībās un vispārējos (starptautisko) tiesību principos.1
Cilvēktiesību objekts ir persona, no kura cilvēktiesību subjektam (fiziskajai vai privāto tiesību juridiskajai personai) ir tiesības prasīt kādu noteiktu rīcību (darbību vai bezdarbību).Cilvēktiesības vispirms ir vērstas pret valsti - tātad visām publisko tiesību juridiskajām personām. Atbildētājs tātad visbiežāk ir sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona - Latvijas Republika, kuru procesuāli uz vispārējas Satversmē, likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteiktās pilnvaras pamata var pārstāvēt citas, atvasinātas juridiskās personas - respektīvi to amatpersonas.…