Ģeodēzija ir zinātne par zemes virsmas mērīšanu, ko izdara, lai noteiktu formu un izmērus kā visai Zemei, tā arī tās virsmas atsevišķām daļām.
Vārds ”ģeodēzija” cēlies no grieķu valodas un tulkojumā nozīmē zemes sadalīšanu.
Izšķir augstāko ģeodēziju un ģeodēziju jeb topogrāfiju.
Augstākās ģeodēzijas uzdevums ir virsas Zemes formas un izmēru pētīšana.
Ģeodēzija jeb topogrāfija apskata samērā nelielu zemes gabalu uzmērīšanas metodes un paņēmienus, pie tam uzmērītos zemes gabalus projicē uz plaknes un attēlo uz papīra plāna veidā, neņemot vērā zemes virsmas lodveidīgumu.
Ģeodēzija ir cieši saistīta ar tādām zinātņu nozarēm kā matemātika, fizika, astronomija, ģeoloģija, ģeomorfoloģija u.c.
Aviācijas attīstība dod iespēju ar aerofotografēšanas palīdzību iegūt izejmateriālus plānu un karšu sastādīšanai.
Ģeodēziju visai plaši pielieto visās tautsaimniecības nozarēsĢeodēzija ir vien no vecākajām zinātnēm.
Pētījumi šajā nozarē rāda, ka ar ģeodēziju sāka nodarboties jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras seno Austrumu vergturu valstīs – Ķīnā, Ēģiptē, Asīrijā, Babilonijā u.c.
Grieķi pirmie nostādīja ģeodēziju uz īsta zinātniska pamata. Zināms, ka Milētas Anaksimandrs, slavenā zinātnieka Milētas Talesa (689.g. p.m.ē.) skolnieks, pirmo reizi pamatoja hipotēzi par zemes lodveidīgumu, sastādīja pirmo ģeogrāfisko karti un debess globusu. Milētas Taless pirmais lietoja riņķa leņķu mērīšanā.…