Ģeodēzija

Ģeodēzijas zinātniskais un praktiskais uzdevums

Ģeodēzija ir ļoti sena zinātne. Tā radās zemes apgabalu robežu noteikšanas, apsmidzināmo kanālu celtniecības un zemju nosusināšanas rezultātā. Mūsdienu geodēzija ir daudzveidīga zinātne, kas risina sarežģītus zinātniskus un praktiskus uzdevumus. Tā ir zinātne par zemes izmēru un formas noteikšanu, par zemes virsmas mērījumiem, lai varētu attēlot to kartēs un plānos. ģeodēzijas uzdevumi tiek risināti, pamatojoties uz mērījumiem, kas tiek veikti ar speciālu ģeodēzijas ierīču palīdzību. Izšķir šādus ģeodēzijas veidus: augstākā kosmiskā ģeodēzija, topogrāfija, fotogrammetrija u.c. Katram no tiem ir savi pētīšanas priekšmeti, savi uzdevumi un to risināšanas paņēmieni. Visi šie ģeodēzijas veidi ir patstāvīgas zinātniski-tehniskas disciplīnas. Neskatoties uz inženiertehnisko ierīču daudzveidību, tām visām ir kopēji uzdevumi: noteikt vietas asu un robežu atbilstību celtniecības projektam; novērst ģeometrisko formu un izmēru atšķirības no projektētā. mūsdienu ģeodēzijas uzdevumi saistīti ar būvju celtniecības un ierīču izgatavošanas kvalitātes paaugstināšanu.

Plašas teritorijas uzmērīšanas darba organizācijas shēma
Uzmērot kādu atsevišķu zemes gabalu, ģeodēzisko pamatojumu izveido ar slēgtu poligona gājienu, jo tā ģeometriskās īpašības nodrošina mērījumu un aprēķinu savstarpēju kontroli. Tā izveidoto ģeodēzisko pamatojumu tālāk izmanto kā atbalstu situācijas uzmērīšanai. Piemērojoties apstākļiem, situācijas uzmērīšanā pielieto taisnleņķa koordinātu, līniju, polāro vai krustojumu metodi. Kā ģeodēziskā pamatojuma, tā arī situācijas uzmērīšanas darbu kompleksu sadala āra darbos un kamelāros darbos. Rekognoscējot uzmērījamo zemes gabalu, rūpīgi jāiepazīstas ar tā situāciju un jānoskaidro lietderīgākais poligona gājiena izvietojums. Rekognoscēšanas gaitā uzzīmē uzmērāmā zemes gabala shēmu, kurā parāda tikai galvenos situācijas objektus, piemēram, ceļus, upes, mežus utt. Shēma nav jāzīmē, ja ir pieejams kāds agrāk sastādīts uzmērījamā zemes gabala plāns. …