101.Ģeodēziskie mērījumi, precizitāte, ģeodēziskās mērvienības
Mērvienības: Gals (gl) = 1 cm/s2; galileo (Gl) = 100gl; miligals (mgl) = 0.001gl; 360=400 goni ASV;
Ģeodēzija pieder pie eksperimentālam zinātnēm, kuras svarīga loma ir mērījumiem. Izmērīt kādu, lielumu nozīmē atrast šī lieluma attiecību pret citu tās pašas dabas lielumu, kas pieņemts, par mēra vienību. Turpmāk ar novērojumiem mēs parasti sapratīsim mērījumus. Ja ar aprēķiniem dabūtie lielumi ir neatkarīgi, t. i., iegūti katrs no saviem mērījumiem, ari tos var uzskatīt par novērojumu rezultātiem. Tātad par novērojumu rezultātu var uzskatīt katru rezultātu, kas iegūts no neatkarīga mērījumu materiāla. Šāda veida novērojumu rezultātiem arvien piemīt lielākas vai mazākas kļūdas. Viens no galvenajiem kļūdu avotiem ir pats novērotājs savu maņu orgānu nepilnību dēļ. Lai paaugstinātu novērojumu precizitāti, lieto dažādus instrumentus. Bet, lai cik precīzi tie arī nebūtu, instrumenti rada jaunas novērojumu kļūdas. Vēl kā kļūdu avots jāmin ārējie apstākļi jeb vide, kurā novērojumi notiek. Ģeodēzijas novērojumus ļoti ietekmē, piemēram, atmosfēras stāvoklis gaisa temperatūra, spiediens, mitrums,, gaisa kustība u. tml. Lietojot precīzus instrumentus, uzlabotas novērošanas metodes un novērojot izdevīgos ārējos apstākļos, labs novērotājs var kļūdas ievērojami samazināt, tomēr pilnīgi novērst tās nav iespējams. Tāpēc visi tie skaitliskie rezultāti, kurus no novērojumu rezultātiem dabū aprēķinu ceļā, ari iznāk kļūdaini, un rodas jautājums, kā vērtēt novērojumu un aprēķināto lielumu, precizitāti. Izšķir trīs galveno veidu novērojumu kļūdas — rupjās, sistemātiskās un nejaušās kļūdas. Par rupjām uzskata kļūdas, kuru cēlonis ir novērotāja neuzmanība (pārskatīšanās). Par sistemātiskām sauc kļūdas, kurām var konstatēt funkcionālu atkarību no novērojumu apstākļiem. Par nejaušām sauc tādas kļūdas, kurām funkcionālā atkarība no novērojumu apstākļiem nav konstatējama.
102.Zemes veids un izmēri
Zemes elipsoīds ir saplacināts no poliem un paplašināts uz ekvatoru Starpība starp lielo un mazo pusi ir tikai 21 km. Tāpēc tiek pieņemts, ka zemes rādiuss ir R=6371 km un tā ir lode praktiskos aprēķinos. Savukārt zemes izmēri ir a=6378160 m, b=6356775 m, 0=1:298.25. Zemes sferoīds - elipsoīds griežas ap mazo ZD asi a.
103.Kas ir elipsoīds, ģeoīds?
Elipsoīds griežas ap ZD asi. Tā virsma ir pamat virsma jeb referencvirsma, attiecībā pret kuru nosaka fiziskās zemes virsmas stāvokli telpa. Okeānu virsma ir horizontāla, ja to turpinātu arī zem sauszemes, tad iegūtu zemi aptverošu horizontālu virsmu kas arī it ģeoīds.
104.Ekvators, meridiāns, paralēle
Ekvators veidojas rotējot zemes lielākajai asij ap ZD asi. Meridiāns ir caur mazo asi vilktu plakņu šķelšanās vieta ar zemes jeb lodes virsmu. Paralēles veidojas, ja jebkurš punkts uz zemes virsmas rotē ap ZD asi, tad riņķa līnija ko tas veido ir paralēle.
105.Smaguma spēks
Smaguma spēks, P spēks, kurš darbojas uz jebkuru materiālu daļiņu Zemes virsmas tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka F (starp Zemi un daļiņu) un Zemes rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka Fcb summu. Jebkurā Zemes virsmas punktā A ir vērsts vertikāli lejup. Tā kā Zemes ekvatora rādiuss ir nedaudz lielāks par tās polāro rādiusu, pārvietojoties pa Zemes meridiānu virzienā no pola uz ekvatoru, P samazinās P uz ekv. ir par ~0,5% mazāks nekā P uz pola. P iedarbībā daļiņa ar masu m iegūst brīvās krišanas paātrinājumu g=P/m ~9,8; atsevišķās vietās uz Zemes novērojamas smaguma spēka anomālijas. …
