1.Ģeodēziskie mērījumi, precizitāte, ģeodēziskās mērvienības. Mērījumu veidi: 1) attālumu un līniju garumu mēr. 1:10-6-1:10-5 / 1:10-5-1:10-4 / 1:5000-1:200 2) leņķu un virzienu mēr. 0,5”-3,0” / 3”-10” / 10”-60” 3) paaugstinājumu mēr.0,5-2,0mm / 2-10mm 10-50mm Precizitātes grupas: 1) augstas precizitātes mēr. 2) precīzi mēr. 3) tehniski mēr. Mērvienības: Leņķu mērījumos mērvienība ir viens grāds (0), t.i., centra leņķis, kas atbilst pilna riņķa loka 1/360 daļai. Grāds tiek dalīts 60 minūtēs (‘) un minūte – 60 sekundēs (”).
Metrs – attālums, kādu gaisma veic vakuumā 1/299792458 sekundēs.
Radiāns – SI pamatvienība plaknes leņķu mērīšanai. 1rad=3600/2π≈57,29580 10≈0,0175rad
Gons – centezimālās (decimālās) sistēmas leņķa mērvienība. Pilnā riņķī ir 400 goni. 1gon=0,90=54’ 10=1,11gon
2.Zemes veids un izmēri. Elipsoīds. Ģeoīds. Fiziskā Zemes virsma ir nelīdzena. Augstākās Zemes vietas (~29%) aizņem sauszeme, bet zemākās (~71%) pārklātas ar okeāniem un jūrām. Zemes virsma ir tuva sfērai, tā izveidojusies rotācijas rezultātā. Līmeņvirsmas pieskarplakne tās katrā punktā ir perpendikulāra vertikālei. Ģeodēzijā Zemi idealizē un par Zemi pieņem ģeoīdu – ķermeni, kuru ierobežo jūru un okeānu ūdens virsma miera stāvoklī, kas iedomāti turpināta zem kontinentiem. Ģeoīda virsma ir līmeniska un visos tā punktos tā ir ┴ vertikālajam virzienam.Uz šīs virsmas Zemes smaguma spēka potenciāls visās vietās ir vienāds. Referencvirsma – matemātiska virsma, kura ir vistuvāk ģeoīda virsmai. Attiecībā pret to nosaka fiziskās Zemes virsmas stāvokli telpā. Ģeodēzijā referencvirsma ir elipsoīds, bet vnk mērniecības darbos – horizontālā plakne. Saplakums ƒ=(a-b)/a, kur a-lielā pusass, b-mazā pusass. Latvijā ģeodēziskajos darbos izmanto pasaules elipsoīdu GRS-80, kura a=6378137m, b=6356752m un ƒ=1/298,257. Mazāk precīzos aprēķinos Zemi pieņem par lodi ar R=6371,11km.…