44.Globālā pozicionēšana – ģeodēzisko punktu koordinātu noteikšanas metode, izmantojot Globālās pozicionēšanas sistēmu(GPS). Nosakāmajos punktos uzstāda globālās pozicionēšanas instrumentus, kas pēc uztvertajiem Zemes mākslīgo pavadoņu radiosignāliem nosaka šo punktu koordinātas. Ar globālo pozicionēšanu noteikto ģeodēzisko punktu kopu sauc par globālās pozicionēšanas(GP) tīklu.
Jēdziens par Glob.poz.sist.un to izmant.GPS ir uz mākslīgiem zemes pavadoņiem (MZP)bāzēta radio navigācijas sistēma,kuru izveidoja ASV Aizsardz.ministrija militāro darbību koordinēšanas vajadzībām. Pirmo MZP GPS vajadzībām ASV ievadīja orbītā 1978.g. Kā pilnīgi darboties spējīga GPS tika nodota ekspluatācijā 1995.gada 12.dec.,kad visi 24 pirmās kārtas MZP atradās orbītā ap Zemi.GP sekmīgai izmantošanai nepiecieš.vienlaicīgi uztvert vismaz 4 MZP informāc.,tāpēc teorētiski minimālais kopējais MZP skaits ir 24,kas nodrošina no jebkuras zemeslodes vietas vismaz 4 MZP signālu uztveršanu. MZP skaitam nav ierobežojumu-jo izmantojamo MZP būs vairāk jo sistēma spēs darboties pilnīgāk un kvalitatīvāk.
45.Globālās pozicion.pamatmetodes. Krustojumu metodē punktu stāvokli nosaka,balstoties uz dotajiem augstākas pakāpes p-tiem,krustojot taisnes,kas noteiktas ar leņķu mērījumiem.Ja leņķi mērīti dotajos p-tos,krustojumu sauc par tiešo,ja tie mērīti nosakāmajā p-tā-par pretējo, bet gadījumā,ja leņķi mērīti gan dotajā,gan nosakāmajā p-tā,- par sānisko jeb kombinēto.Ar krust.met.noteiktajiem p-tiem apr.koord.Agrāk veidojot grafiskās uzmērīšanas tīklu ar grafiskiem krustojumiem, tajos leņķu mērīj.tika aizstāti ar to grafisku konstruēšanu.Polārā metode,kura balstās uz polāro koord.sist.,dod iespēju noteikt atsevišķu ģeod.p-tu stāvokli attiecībā pret doto p-tu un no tā izejošu dotu virzienu ar leņķa un attāluma mērījumu. Valsts ģeodēzisko tīklu mūsdienās izveido tikai ar globālās pozicionē.metodi,sabiezināšanas tīklus-ar globālās pozic.un poligometr.metodi,bet uzmērīšanas tīklus- ar globālās pozicionē.,poligometr.,krustojumu un polāro metodi,tomēr dažos gadīj.var izmantot arī trilaterācijas metodi
46.GLOBĀLAŠ POZICIONĒŠANAS KĻŪDAS, TO IZSLĒGŠANAS IESPĒJAS.
Visvienkāršākais veids, kā izvairīties no pavadoņu orbītu kļūdām, ir veikt diferenciālmērījumus. Ar tiem tiek izskaustas jonosfēras un troposfēras, MZP orbītu kā arī pavadoņu pulksteņu un uztvērēju pulksteņu radītās kļūdas. Ar tiem tiek izskaustas jonosfēras un troposfēras, MZP orbītu kā arī pavadoņu pulksteņu un uztvērēju pulksteņu radītās kļūdas. Vai var arī izmantot informāciju par pavadoņu orbītām noteiktā laikā un tādā veidā ieviest labojumus. Lai izvairītos no jonosfēras kļūdām, jāizmanto diferenču uztvērēji, vai arī izmantojot diferenču mērījumu metodi vienfrekvenču uztvērēji, bet tikai līdz 15 km attālumam. Jonosfēras radīto kļūdu var aprēķināt , izmantojot GPS divfrekvenču uztvērējus. . Troposfēras kļūdas arī var izslēgt izmantojot diferenciālo mērījumu paņēmienu. Atstarotāja kļūdas parasti iespējams izslēgt, izveidojot ap antenu metāla riņķi, vai ko citu, kas nelauž cauri no apakšas nākošos starus. Var uzlabojot arī antenu uzbūvi. Atstarotā signāla kļūdu var ierobežot vai aizslēgt izmantojot matemātiskas metodes, kuras pamatā izmanto uztverto GPS signālu analīzi, kas dod iespēju izslēgt atstarotos signālus.Kļūdas kuras paliek ir uztvērēja neprecizitātes radītās kļūdas. Uztvērēja precizitāti nevar ietekmēt. Jo tuvāk viens otram ir uztvērēji, mērot ar diferenciālo mērījumu paņēmienu, jo kļūdas kuras darbojas uz abiem uztvērējiem, būs mazāk atšķirīgas. Veicot precīzus ģeodēziskus mērījumus, nepieciešams izvēlēties precīzus uztvērējus ar īpaši konstruētām antenām.
47.ĢEODĒZISKĀ TĪKLA VEIDOŠANA AR GLOBĀLO POZICINĒŠANU.
Ar globālo pozicionēšanu noteikto ģeodēzisko punktu kopu sauc par globālās pozicionēšanas (GP) tīklu.Valsts ģeodēzisko tīklu mūsdienās izveido tikai ar globālās pozicionēšanas metodi, sabiezināšanas tīklus – ar globālās pozicionēšanas un pologonometrijas metodi, krustojumu un polāro metodi, tomēr dažos gadījumos var izmantot arī trilaterācijas metodi. Ģeodēziskais uzmērīšanas tīkls ir sabiezināšanas tīkls, kas kalpo par pamatu visu mērogu topogrāfiskai uzmērīšanai. Uzmērīšanas tīkla punktu koordinātas pārsvarā nosaka ar poligonometrijas un globālās pozicionēšanas metodi. Uzmērīšanas tīkla punktiem parasti nosaka augstumu. Uzmērīšanas tīkla punktus apvidū nostiprina ar pagaidu zīmēm. Uzmērīšanas veidošanas metodi izvēlas atkarībā no tehniski ekonomiskiem apsvērumiem, ņemot vērā apvidus apstākļus un tīkla uzdevumu.
48. Valsts ģeodēziskie tīkli, to iedalījums: ģeodēziskais tīkls ir uz Zemes virsmas ar dažādas konstrukcijas zīmēm nostiprinātu ģeodēzisko atbalstpunktu kopa, kuru koordinātas un augstumi noteikti vienotā sistēmā. Ģeodēziskos tīklus, tāpat kā uzmērīšanu kopumā, veido ievērojot pārejas no vispārīgā uz atsevišķo principu. No lielām un precīzām konstrukcijām pakāpeniski pāriet uz sīkākām un mazāk precīzām. Visu uzmērīšanas darbu galvenais pamats ir valsts ģeodēziskais tīkls. Pēc izveidošanas secības, precizitātes un izmantošanas to iedala vairākās pakāpēs jeb klasēs. Jo augstāka klase, jo tīkla punkti izvietoti retāk un to stāvoklis noteikts precīzāk. Tāpēc jebkuras augstākas klases atbalstpunkti var noderēt par pamatu zemākas klases atbalstpunktu uzmērīšanai. Latvijas horizontālās uzmērīšanas valsts 1. klases ģeodēzisko tīklu(pamattīklu) veido 44 atbalstpunkti, no kuriem 4- Rīga, Arājs, Kangari un Indra – ir 0. klases punkti, kas iekļauti Baltijas jūras valstīs izvietoto ģeodēzisko punktu kopējā sistēmā. Uz 1. klases punktiem balstās aizpildošais 2. klases tīkls. 1. un 2. klases tīklu sabiezina ar 3. klases punktiem un tīkla uzdevumu.
…
