1.1. Grunšu veidošanās process.
Grunts ir minerālu, organisku vai abu divu kopā daļiņu maisījums, kas veidojas nogulumu formā. Gruntis var būt veidotas no cilvēka saimnieciskajā darbībā veidotajām komponentēm ar līdzīgām īpašībām kā dabīgai gruntij.
Gruntis ir veidojušās iežu mehāniskās un ķīmiskās dēdēšanas rezultātā.
Mehāniskās dēdēšanas procesā lieli ieži (klintis) tiek sagrauti mazākos gabalos, neizmainot to ķīmisko sastāvu. To izraisa temperatūras svārstības, ledāju kustība, vējš, sasalušais ūdens porās utt.
Ķīmiskās dēdēšanas procesā pamatieža minerāli tiek pārveidoti jaunos minerālos ķīmisko reakciju rezultātā.
Ieži‐ minerālu sakopojumi, kas veido zemes cieto daļu;
Minerāli‐ zemes veidošanās procesos radušās vielas ar noteiktu sastāvu un īpašībām.
Magmatiskie ieži rodas sacietējot un kristalizējoties magmai. Magmatiskie ieži var veidoties ieslēgti zemes dzīlēs (intruzīvie ieži), un izlijumiežu , jeb lavas veidā (efuzīvie ieži).Tas kādi magmatisko iežu tipi radīsies ir atkarīgs no magmas ķīmiskā sastāva un atdzišanas ātruma. Jo ilgāk var notikt kristalizācijas process, jo lielāki var izaugt minerālu graudi. Jo rupjgraudaināks iezis, jo mazāka tā stiprība. (Ieži – granīts, bazalts).
Nogulumieži rodas, Zemes virsū vai tās tuvumā, uzkrājoties citu iežu noārdīšanās procesiem. Slānīts pēc slānīša noārdītie ieži uzkrājas un tiek pakļauti arvien lielākam augstāk esošo slāņu radītajam spiedienam un cementācijas procesam līdz tiek pārvērsti jaunos iežos. (Izplatītākie ieži – smilšakmens, kaļķakmens, ģipšakmens).
Metamorfie ieži rodas lielā dziļumā, kad uz tiem iedarbojas milzīgs spiediens, zemes dzīļu termodinamiskie apstākļi (temperatūra, bet ne kušanas) un ķīmiskā vide. (Izplatītākie ieži – gneiss, marmos).
1.2. Grunts tipi
Ir daudz dažādu grunts tipu, kurus var sastapt
