Vēl viens indikators, kas ļautu spriest, cik slikta ir vai nav situācija, ir dati par to, cik īsti ir zemes īpašumu, kuru robežas nav instrumentāli uzmērītas. Atbilstoši VZD sniegtajai informācijai, instrumentāli uzmērītas ir mazāk nekā puse zemes vienību, bet daļai zemes gabalu robežas nav pat ierādītas: "Pēc situācijas uz šāgada 4. februāri, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 45 % reģistrēto zemes vienību ir uzmērītas, 40 % ierādītas un 15% zemes vienību nav veikta to kadastrālā uzmērīšana un robežu noteikšana dabā". Vēl interesantāk - ja ticēt VMD februāra sākumā izplatītajai informācijai, atsaucoties uz VZD pagājušā gada novembra datiem, tad iznāk, ka pēdējo mēnešu laikā instrumentāli uzmērīto zemes vienību īpatsvars pat samazinājies (par 2,5%). "Pēc Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas (uz 23.11.2015.), no kopējā zemes vienību skaita instrumentāli uzmērītas bija 47,5 % zemes vienības, pārējām zemes vienībām ir piemērota metode - ierādīšana dabā".
Viens no problēmas risinājumiem varētu būt zemes īpašumu robežu instrumentāla uzmērīšana tiem zemes īpašumiem, kuriem joprojām palikušas ierādītās robežas vai robežas nav noteiktas vispār. Rodas jautājums, cik tiesiski korekti būtu piemērot šādu prasību zemju īpašniekiem un cik reālistiska būtu tās izpilde, jo instrumentālā uzmērīšana, protams, prasa nopietnus izdevumus.
VMD nostāja par iespēju atgriezties pie iepriekšējās sistēmas, kas pārpratumus neradīja, ir strikta: "Pārslēgšanās uz iepriekšējo sistēmu nenotiks". Kompromisa risinājums varētu būt padarīt elastīgākas VMD iekšējās birokrātijas procedūras, lai, piemēram, cirsmas atļauju izsniegšanā mežu īpašniekiem tiktu ņemta vērā ne tikai grafiskā robežu karte, mehāniski vadoties pēc tās vietām neprecīzās informācijas, bet arī teksta dati, robežplāni un, ja nepieciešams, apsekota situācija dabā. http://mernieks.lv/article/2382
…
