10. Vai saule jūs pamet bez nožēlas?
Ar sauli autors jautājumā, visticamāk, ir domājis bērnību, jo saule simbolizē gaišumu, vieglumu, siltumu un labestību, kā arī enerģiju. Tas viss, lielākajai daļai cilvēku saistās ar bērnību un bezrūpību, kad nebija pienākumu un rūpju par ikdienišķām lietām. Uzdodot lasītājiem šo jautājumu, autors vedina domāt par to, kā bija toreiz, kādas atmiņas ir visspilgtākās un vai esam no bērnības atvadījušies ar prieku un bez nožēlas, t.i., vai esam bijuši gatavi dzīvei, kurā ir arī pienākumi un atbildība, jārūpējas par sevi un citiem. Vai domājot par bērnību mūs pārņem prieks par siltām un saulainām atmiņām un to, ka tas viss kādreiz ir bijis realitāte, bez nožēlas, ka tā ir pagātne? To pašu var attiecināt arī uz jebkuru citu patīkamu cilvēka dzīves periodu, padomāt par to, vai no kāda dzīves posma mēs varam atvadīties un paturēt sev patīkamas atmiņas bez nožēlas, ka tā vairs nav ikdiena.
11. Ja būtu tāds Dievs, ja viņš būtu tikai nakti, ne dienu – vai jums nāktu miegs pasaulē ar Dievu? Pasaulē bez Dieva? Tāds pats jautājums par nomodu.
Manuprāt, šajā jautājumā autors rosina lasītaju padomāt par savu attieksmi pret labo un ļauno, pareizo un nepareizo, atbildības sajūtu un sirdsapziņu. Par to, vai mūsu vērtības dziļi sirdī ir tādas pašas, kādas mēs tās parādam sabiedrībā un saskaņā ar kurām mēs rīkojamies. Vai mēs rīkotos tieši tāpat, ja varētu būt pārliecināti par to, ka neviens cits to neredz un neuzzina (darām kaut ko naktī, ja zinam, ka Dievs ir tikai dienu, vai kaut ko pa dienu, ja Dievs ir tikai pa nakti)? Vai mēs jūtamies slikti izdarot ko tādu, kas nav saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajiem ētikas principiem tikai pašas sabiedrības dēļ, kaut arī pašiem tas attiecīgajā situācijā liekas pieņemami? To pašu var attiecināt arī uz rīcību, kas tiek uzskatīta par labu un pareizu – vai arī mūsu uztverē tā tiešām tāda ir?
…
