Renesanse
15 -16.gs.
Renesanse ir intelektuālā uzplaukuma un humānisma periods. Veicina filozofijas un zinātnes augšupeju. Ar vārdu “renesanse” kopš 15.gs (kvatročento) apzīmē antīkās grieķu un romiešu kultūras atjaunošanos.
Humānisti rod ticību zināšanās, kas pieļauj racionālu pasaules apzināšanu un izceļ indivīdu no masas.
Glezniecības atdzimšana vērojama vispirms Florencē, ap 1425.to aizsāk Mazačo, bet vēlāk izplatās arī citur Itālijā. Savu kulmināciju renesanse piedzīvo Florencē, Romā un Venēcijā 15.gs.
Manierisms (ap 1520.) uzskatāms par renesanses beigu posmu, galvenokārt renesanses kultūra Eiropā izplatās tieši šajā novēlotajā formā.
Mākslinieki apglezno sienas ar freskām.
Stājglezniecībā izmanto koka paneļus un audeklu.
15.gs. darbi visbiežāk gleznoti temperas (krāsu pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju) tehnikā.
15.gs. otrajā pusē jaunas iespējas piedāvā flāmu izgudrotā eļļas glezniecība.
Attīstās laicīgā māksla, kas domāta prinču un pilsētu slavas vairošanai.
Personības un indivīda kults rod izpausmi portretos. …