Nodaļa
1.nodaļa
Paustās idejas
Autors pauž idejas par to, kādi mēs būtu varējuši būt, ja nebūtu visi šie ārzemnieku iekarojumi, ja nebūtu garīdzniecības iejaukšanās šās pagānu tautas dzīvē. Nosodījumi un pārmetumi mūsu zemes iekarotājiem, tos nosaucot par laupītājiem.
Zīmīgākie citāti
Visa senāk tik kareivīgā latviešu tauta tagad mierīgi nes savas važas, tā ir kā trula lauva, kas jau gadiem krātiņā apkārt vadāts [..].”
„[..] redzams, ka šīs tautas atradušās taisni uz robežas, no kuras tās varētu sākt ceļu uz augstāku kultūru, ja kāda cita tauta tām sniegtu roku draudzīgā satiksmē.”
„Bet latviešu bēdīgais liktenis bija lēmis citādi. Viņu raksturs tika sakropļots, viņu gars samīts zemē, viņu zieds iznīcināts uz laiku laikiem. [..] viņi ir soli pa solim nospiesti zemē līdz dzīvnieka stāvoklim.”
„Jā, viņi atkal atbrauca, šie laipnie, patīkamie ārzemnieki, taču ne vairs kā mierīgi tirgotāji, bet kā mantkārīgi laupītāji, kas nodedzināja latviešu sējumus un aizdzina no ganāmpulkus.”
„[..] bet, ja arī viņi spēja turēties pret [..] ieročiem un [..] kara mākslu, tad tomēr pret priesteru viltu viņi bija bezspēcīgi.”
Mani komentāri, domas, gūtās atziņas
Šī nodaļa ļoti lika aizdomāties par mūsu tautas pagātni un iespējamo nākotni. Latviešu pāragrā uzticēšanās un naivums ir aktuāla arī mūsdienu sabiedrībā – vienmēr cieš naivākais un lētticīgākais. Latviešu senči bija gudri, ar augstu intelektuālo potenciālu, tikai verdzības slogs šo skaistu sapni par latviešiem kā augsti attīstītu kultūru pasaules vēsturē ir pilnīgi iznīcijājis.
…