G. Priede dzimis Rigā, viņa tēvs bija elektrotehniķis. Pēc vidusskolas beigšanas Priede studēja arhitektūru, strādāja celtniecības un arhitektūras institūtā. Vairākos tehnikumos bija jauno dramaturgu konsultants un darbojās Rigas kinostudijas scenāriju daļā.
G. Priede dzimis 1928. gadā 17. martā Rigā. Viņš ir dramaturgs. Dzimis valsts ierēdņu ģimenē. Beidzis Rigas 10. pam. sk. Ventspils 1. vidussk. LVU inženierceltniecības fakultāti, arhitektūras nodaļā. Strādāja arhitektūras un celtniecības institūtā par zinātnisko sekretāru, par arhit. un celtn. pasniedzēju Rigas lauksaimniecības tehnikumā, LR neklātienes lauksaimniecības tehnikumā, Rigas celtniecības tehnikumā. Kā arī strādājis par dramaturģijas konsultantu, par scenārīju daļas vadītāju Rigas kinostudijā, par scenārijas redaktoru, koļēģijas redaktoru, Kultūras ministrijas mākslas ekspertu un repertuāru kolēģijas locekli. Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes pirmais sekretārs, Ļeņina un PSRS Valsts prēmiju komitejas loceklis. Publicēja recenzijas par arhitektūras un pilsētbūves problēmām. Ar lugu „Jaunākā brāļa vasara” Priede aizsācis liriskās drāmas žanru. Lugās risinātas personības izpētes un jaunatnes ētiskās audzināšanas jaut,piem : lugās „Laj arī rudens”; „Normunda meitene”; „Vikas pirmā balle”,”Trīspadsmitā”;”Nāc uz manām trepēm spēlēties”. „Žagatas dziesma”, atklāta vēstures negāciju ietekme uz sabiedrības attistības procesu.Piem.: „Tava labā slava”; “Mācību trauksme”;” Smaržo sēnes”; „Centrifūga”, prognozēti indivīda, sabiedrības, nācijas un cilvēces tālākās pastāvēšanas dzinuļi un iespējas. Piem.: „Jāņi slimnīcā”; „Saniknotā slieka”; u.c. priede sarakstījis vairāk nekā 30 ludas, tajās parasti izmantots apkārtējā vidē tieši novērotais, izvirzīta daudzplākšņaina problemātika, veidoti zemtekstiem bagāti dialogi, būtiskais atklāts caur ikdienišķo, varoņi sodīti humānizma ideālu vārdā. Priede sarakstījis ludziņas bērniem pēc pasaku motīviem.Piem. „Lapsa sludina mieru”; „Visi prieki vējā”.
Priede spilgti raksturojis valsts kultūrpolitikas, literārās daiļrades un arhitektūras problēmas. Raksti periodikā apkopoti grāmatā „Ko mums te būs mācities?”…