Manuprāt, «Dekamerons» ir tas darbs, kas nav jāuztver un jāsaprot burtiski, jo daiļdarbā tiek apspēlēts kāds noteikt zemteksts, kas ir paredzēts tiem lasītājiem, kas prot spriest par ļauno un labo. Tādā veidā autoram vairs nebija nepieciešamības norādīt uz to, kas ir labi vai slikti, jo lasītājs pats sekoja viņa paraugam. Tieši šo darbu var uzskatīt par tā laika jaunu literatūras atklājumu, tāpēc ka ar šāda tipa darbu Dž. Bokačo izveidoja pavisam jaunas un mums nepierastas attiecības starp rakstītāju un lasītāju.
Specifiska ir arī grāmatas uzbūve, kas līdzinās Dantes Aligjeri «Dievišķajai komēdijai», no kuras pats Bokačo ir iedvesmojies sava darba rakstīšanai.
Pateicoties savam daiļdarbam «Dekamerons» Dž. Bokačo kļūst par novatoru, kurš izmanto jau iepriekš zināmus motīvus, pievienojot tiem savam renesanses laika raksturīgas pazīmes, kā arī ievieš tādus varoņus kā tirgotājus un birgerus. Dotajai inovācijai bija liela nozīme tālākai literatūras attīstībai, īpaši mīlestības interpretācijai. …