Anša attiecības ar:
māti:
Ar savu māti Ansim bija ļoti kopējas, stabilas attiecības! Tas pierādījās tajā, kad mātes dēļ viņš bija gatavs aizmirst mācības ģimnāzijā, tā vērtējot savas mātes veselības stāvokli augstāk par savu izglītību un svarīgāk par visu. Ansim aptverot, ka viņa mātei vairs nav atlicis ilgs dzīves laiks, viņš nedomādams atgriezās mājās, tā apliecinot, ka māte viņam bija svarīga. Īpaši bija tas, kad pirms mātes aiziešanas, māte sniedza dēlam dažus padomus, kas bija savā ziņā vērtīgi un lietderīgi, taču citā ziņā pat mazliet apjucināja Ansi, un viņa tālāko sapratni par to kas tad īsti bija mīlestība. Tas arī bija kā viens no Anša mīnusiem, jo arī šāda iemesla dēļ puisis cieta divas reizes no mīlestības pamešanas. Viņa māte ilgi uztvēra dēlu kā tomēr mazu bērnu, nepieaugušu, un par cik Ansim mātes viedoklis bija augsti vērtējams, tad viņš pat necentās kļūt pieaugušāks un nopietnāks! Iemesls kādēļ Ansis strādāja pie tēva par palīgu un nedomāja vairs par ģimnāziju, bija tikai un vienīgi bija naudas iekrāšana mātes veselībai.
tēvu:
Visnotaļ tekstā var sajust, ka tēvs, arī māte, it kā pietuvina/pieradina Ansi pie sevis :”Ja tu nebūsi mums vecumā pabalsts, kas tad par mums gādās? Mīļais dēls, neaizmirsti mūs!” kā jau katrs vecāks, dēļ bailēm to nozaudēt, tieši tādēļ tēvs Ansim atgādināja neaizmirst par vecākiem. Starp Ansi un tēvu vairāk dominēja kopīgas, vieglas, vēsas, vienkāršas-draudzīgas saistības, tālu no tēva-dēla attiecībām. …