Gramatisko nozīmju izteikšanas maiņa latviešu valodā (par prepozīciju "ar")

Prepozīcijas pēc cilmes ir dažādas. ar ir samērā jauna prepozīcija, kas cēlusies no saikļa ar(ī) ar nozīmi ‘un’. Sākotnēji, kad instrumentāli lietoja bez prepozīcijas ar un teica tēvs dēlu gāja, ko varēja izteikt arī citādi tēvs ar(ī) dēls gāja, un, mijiedarbojoties vienādas nozīmes savienojumiem, radās jauns savienojums tēvs ar dēlu gāja, un ar ieguva prepozīcijas nozīmi. Par to liecina arī fakts, ka baltu un slāvu valodās nav atrodams ar (kā priedēklis) ne verbos, ne nomenos.
Izlasītajā rakstā tiek aplūkots adjektīvu saistījums ar substantīviem instrumentālī, lai rādītu, kā valodā aktivizējas prepozicionāla instrumentāļa konstrukcijas, nomainot citas, it īpaši ģenitīva konstrukcijas.
Kārlis Mīlenbahs „Latviešu gramatikā”, raksturojot instrumentāli, min „attiecības instrumentāli, kas leišu un sevišķi slavu valodās bieži, bet latviešu valodā reti sastopams un tas izsaka, ar ko, ar kādu savu pavadoni iegūst tiesību un zināmu īpašību: Sīka seju man māsiņa. Ka seju te ir instrumentālis un nevis attiecības akuzatīvs, kādu sastopam dažās indoeiropiešu valodās, to pierāda satiksmes vārds ar, kas šim instrumentālim var piebiedroties: Otrā laivā ir bijis melns sievišķis – melns ar visu vaigu, ar visām drānām. Viņš ir akls ar (uz) vienu aci. Attiecības instrumentāļa tiesā ielauzies lokatīvs: melns vaigā.” Tādējādi instrumentālis attiecības nozīmē ierobežo, konkretizē ar adjektīvu nosaukto pazīmi – akls ar vienu aci, t.i., aklums attiecas uz vienu aci, līdzīgi kurls ar vienu ausi, klibs ar vienu kāju. …