Grāmatvedība ir hronoloģiski un sistemātiski sakārtota visu saimniecisko darījumu dokumentēšana, reģistrēšana, finasiālo rezultātu aprēķināšana un pārskatu sastādīšana.
Grāmatvedības jēdziens ir šaurāks nekā uzskaites jēdziens, jo uzskaite sevī ietver grāmatvedību, operatīvo uzskaiti, statistisko uzskaiti.
Grāmatvedības uzdevums ir nodrošināt grāmatvedības datu lietotājus ar nepieciešamo informāciju:
saimnieciskās darbības analīzei un lēmumu pieņemšanai;
saimnieciskās darbības plānošanai;
kredītu un subsīdiju pieteikumu sastādīšanai;
nodokļu aprēķinam;
dažādu pārskatu sastādīšanai.
Grāmatvedībai kā uzskaites veidam ir vairākas īpatnības:
tā uztver un atspoguļo tikai ekonomiskās darbības faktus, kurus var pakļaut naudas novērtējumam un kuru būtība ir ražošanas līdzekļu kustība un to veidošanas avotu formas maiņa;
visi veiktie ieraksti tiek izdarīti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem;
grāmatvedībā lieto visus trīs uzskaites mērītājus ( naudas, naturālos, darba);
uzskaitē tiek lietota kontu sistēma;
tikai grāmatvedībā atspoguļo norēķinu attiecības.
Grāmatvedība iedalās:
Finanšu grāmatvedība;
Vadības grāmatvedība.
Finanšu grāmatvedības uzdevumi ir:
paredzēt un kontrolēt naudas plūsmu attiecīgās darbības periodā;
novērtēt uzņēmuma vadības iepriekšējo darbību;
izvērtēt uzņēmuma vadības atbildību uzņēmuma apsaimniekošanā;
noskaidrot vadības likumu un līgumu ievērošanu un izpildīšanu.
Tā ataino uzņēmuma darbību pagātnē. Tās informāciju izmanto statistika, bankas, biržas, uzņēmumi, sabiedrība, finansu inspekcija.
Vadības grāmatvedības uzdevumi ir:
uzglabāt iepriekšējo gadu datus;
kontrolēt izmaksu atbilstību plānotajiem normatīviem;
analizēt produkcijas pašizmaksu un rentabilitāti;
plānot uzņēmuma turpmāko darbību.
Tā ir vērsta galvenokārt uz nākotni. Tās informāciju izmanto uzņēmuma īpašnieks, vadība un uzņēmuma revīzija.
Reģistrējot saimniecisko darbību, kā fiziskas tā juridiskas personas uzņemas pienākumu – kārtot grāmatvedību atbilstoši likumu un citu normatīvo dokumentu prasībām. Pielietotā grāmatvedības sistēma var atšķirties. Likums „Par grāmatvedību” kā arī MK noteikumi Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” nosaka, ka visi LR reģistrētie uzņēmumi, iestādes un organizācijas kārto grāmatvedību divkārša ieraksta sistēmā, kas paredz kontu un divkārša ieraksta izmantošanu. Bet grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā var kārtot:
individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru iepriekšējā gada ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 200 000 latu, kā arī citas fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību;
reliģiskās organizācijas, kuru gada ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 25 000 latu.
Vienkārša ieraksta sistēmā grāmatvedību nedrīkst kārtot SIA vai AS, kā arī tie uzņēmumi, kuri reģistrēti kā uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji. Vienkāršajai grāmatvedībai ir divas būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar divkārša ieraksta grāmatvedību:
saimieciskās darbības uzskaite, neizmantojot grāmatvedības kontus un divkāršo ierakstu;
ieņēmumus un izdevumus uzskaite atbilstoši kases principam, kas paredz uzskaitīt ieņēmumus tad, kad saņemta samaksa par veiktajiem darījumiem, bet izdevumus – tad, kad tie ir apmaksāti.
Veidojot uzņēmuma grāmatvedības uzskaites sistēmu divkāršā ieraksta sistēmā, svarīgi zināt un ievērot grāmatvedības cikla galvenos posmus: kontu atvēršana – uzņēmuma saimnieciskās darbības analīze un iegrāmatošana – kontu atlikumu aprēķināšana – kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana – koriģējošo ierakstu iegrāmatošana – slēguma ierakstu iegrāmatošana – finanšu pārskatu sagatavošana.…
