Grieķijas dabvide neolīta laikmetā, Krētas un Mikēnu kultūras

Liecības par cilvēku eksistenci jau pirms 40 tūkstošiem gadu- neandertāliešu darbības rezultāts.
Mūsdienu arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Balkānu pss. dienvidi, Egejas jūras salas un Mazāzijas rietumu piekrastes teritorijas bija apdzīvotas jau paleolīta laikā. VII-VI g. tūkstotī BC šajos rajonos dzīvoja dažādas agrā neolīta apmetnes Tesālijā, Maķedonijā, Trāķijā, Ilīrijā un Peloponesas pss. Pašos dienvidos. Grieķu vēsturnieki šos pirmsgrieķu jeb protogrieķu iedzīvotājus sauc par pelasgiem, driopiem, kāriešiem. Ievērojamākā no šim bija pelasgu kultūra, par kuru nedaudz sīkāk:
"Kopš XIX gs m.ē. valodniecībā ir pieņemts stabils uzskats, ka grieķi nebija sākotnējie Grieķijas iedzīvotāji, - tie bija seno rakstu autoru pieminētie pelasgi, lēlēgi jeb latosi, heti un tādas tautas, kas nerunāja ide valodās, izņemot pelasgus, hetus un latosus, kaut gan ne toponīmiskie, ne arheoloģiskie dati nerāda, ka jebkad būtu bijis kāds senāks kultūras slānis, ko būtu radījusi šī pirms indoeiropiešu valodās runājusī tauta..., bet tie zinātnieki, kuri atzīst neindoeiropeiska senākā substrāta pastāvēšanu, nespēj datēt laiku, kad tas noticis un nosaukt kaut vienu argumentu..., izņemot to, ka augstais kultūras līmenis it kā iestājies bez iepriekšējo kultūru pārmantošanas, kam arī nav argumentu, jo arheoloģiskā izpēte vēl ir nepilnīga...Tātad ne lingvistiem, ne arheologiem nav pietiekamu faktu, lai noliegtu jeb pierādītu svešu cilšu iebrukumu Balkānu pussalā un to aptverošajās Vidusjūras salās pirms bronzas laikmeta vai bronzas laikmetā, pirms pelasgiem, latosiem un hetiem, kas tādējādi paliek vienīgās šī apgabala pirmtautas, kuru pastāvēšanu var pierādīt ar arheoloģiskiem un antropoloģiskiem līdzekļiem. Iespējams, tās ir vienas tautas dažādi atzari, dažādu tautu liecībās arī atšķirīgi dēvēti.…