Gruntsūdens. Nogāžu slīpums

Gruntsūdens veidošanās un tecējums
Gruntsūdeni veido nokrišņu ūdens. Tā veidošanās notiek vietās, kur nokrišņi ir lielāki nekā iztvaikošana no zemes un augu valsts. Tā ir atkarīga lielā mērā no nokrišņu īpatnībām un iesūkšanās zemē, kā arī no iesūkšanās vietas ģeoloģiskajiem apstākļiem, kā arī no to atrašanās un tecējuma zemē.
Kad nokrišņu ūdens ir iesūcies augsnes virskārtā, tas vispirms iztek caur zonu, kas pakļauta gaisa iedarbībai un nav piesūcināta. Šai zonai ir poras un plaisas, kas satur gan gaisu, gan ūdeni. Dziļāk, piesūcinātajā zonā, šīs vietas tiek piepildītas ar ūdeni. Tas ir tas ūdens, ko mēs saucam par gruntsūdeni. Augu valsts absorbē lielu daļu no ūdens, kas iesūcas zemē, palikušais ūdens var veidot gruntsūdeni. Kustība lejup uz ūdens līmeni var ilgt no stundas līdz pat vairākiem gadiem. Pārvietošanās smiltīs, grantī un saplaisājušos iežos ir straujāka nekā graudainās augsnēs un iežos ar mazām plaisām.…