Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi (R-OH) – savienojumi, kur ogļūdeņražu molekulās viens vai vairāki H atomi aizvietoti ar hidroksilgrupu (spirti, fenoli, kuru molekulās funkcionālā ir hidroksilgrupa -OH) – molekulās līdz ar C un H atomiem ir arī skābekļa atomi. Spirti – ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki H atomi aizvietoti ar hidroksilgrupu; sastopami dabā (mentols). S iedal. pēc hidroksilgrupu skaita: vienvērtīgie (ar vienu –OH grupu, C2H5OH), daudzvērtīgie (ar vairākām –OH grupām). S iedalījums pēc ogļūdeņražu atlikumu uzbūves: piesātinātie (metilspirts jeb metanols CH3-OH, etilēnglikols HO-CH2-CH2-OH), nepiesātinātie (alilspirts CH2=CH-CH2-OH), aromātiskie (benzilspirts 6stūris ar rimbuli-CH2-OH). S iedal. pēc hidroksilgrupu vietas molekulā: pirmējie (R-CH2-OH, CH3-OH), otrējie, trešējie. Spirtu nosaukums = ogļūdeņraža atlikuma nosaukums + izskaņa –ols; ja spirta molekulā 2 hidroksilgrupas, tad izskaņa –diols, ja 3, tad -triols. C2H5OH – metanols jeb etilspirts (piem., etāna C2H6 atvasinājums ir etilēnglikols HO-CH2-CH2-OH un propāna C3H8 atvasinājums ir glicerīns CH2OH-CHOH-CH2OH (propāntriols-1,2,3)). Vienvērtīgi piesātinātie spirti (alkanoli) – piesātināto ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās 1 H atoms aizvietots ar hidroksilgrupu; vispār.formula CnH2n+1OH; fizikālās īpašības: pirmie 3 homologu rindas pārstāvji ūdenī šķīst neierobežoti, sākot ar butanolu, šķīdība samazinās, tālākie spirti nešķīst; alkāni ūdenī nešķīst; spirtiem viršanas temperatūra (paaugstinās pieaugot spirta molekulmasai) augstāka nekā alkāniem. Degšanas reakcijas (piem., C2H5OH+3O2 2CO2+3H2O+1366kJ) – spirtiem degot, izdalās siltums, etilspirtu jeb metanolu izmanto spirta lampiņās, etil un metilspirtus var izmantot par autodegvielu. …
