Halogēnogļūdeņraži

Jāzina: halogēnogļūdeņražu iedalījums, iegūšanas metodes, dažādu faktoru ietekmi uz halogēnogļūdeņražu nukleofilās aizvietošanas un eliminēšanas reakcijas norisi, svarīgākie halogēnūdeņraži un to pielietojums.
Jāprot:
nosaukt halogēnogļūdeņražus;
izskaidrot halogēnogļūdeņražu fizikālās īpašības;
skaidrot halogēnūdeņražu ķīmiskās īpašības: reakcijas ar nukleofilajiem reaģentiem, eliminēšanas reakcijas un reakcijas ar metāliem;
raksturot halogēnarēnu īpašības.

4.1. HALOGĒNOGĻŪDEŅRAŽU IEDALĪJUMS UN NOMENKLATŪRA
Aizvietojot ogļūdeņraža molekulā vienu vai vairākus ūdeņraža atomus ar funkcionālajām grupām (Cl, OH, NH2, COOH u.c.), iegūst ogļūdeņražu atvasinājumus.
Ogļūdeņražu atvasinājumus, kuros ogļūdeņraža atlikums ir saistīts ar halogēna atomu, sauc par halogēnogļūdeņražiem. RHal
Halogēnogļūdeņražu molekulā ogļūdeņraža atlikumi var būt dažādi, kā arī halogēna atomi molekulā var būt vairāki, piemēram:


Saskaņā ar IUPAC nomenklatūru halogēnalkānu nosaukumus veido, par pamatu ņemot alkāna oglekļa atomu virkni un uzskatot halogēna atomu par aizvietotāju (1-hlor-propāns, 2-brombutāns). Biežāk lietotos halogēnalkānus nosauc arī pēc cita principa  kā alkilhalogenīdus (metilhlorīds, etilbromīds).
…