Harisma [gr. charisma < charis ‘labvēlība, (dieva) svētība’] – 1. rel. Dieva žēlastība, īpaša labvēlība. 2. kādas personas (piem., vadoņa) autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskajām īpašībām – spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju.
Harismātisks [ang. Charismatic < gr. charisma (charismatis) < charis ‘labvēlība, (dieva) svētība’] – tāds, kam piemīt harisma, tāds, kā pamatā ir harisma; harismātisks līderis – cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u.tml.); harismātiska vara – vara, kuras pamatā ir kāda vadoņa harizmātiskā autoritāte.1…