8. Kas, tavuprāt, ir šķiras, kuras Markss piemin savos sacerējumos?
Šķiras, kuras Markss piemin savos sacerējumos ir privātīpašumu īpašnieki jeb uzņēmēju īpašnieki un strādnieki, kurus šie uzņēmēji ( visbiežāk tieši rūpnīcu īpašnieki) nodarbina. Es tā uzskatu, jo tas būtu visloģiskākais skaidrojums ņemot vērā laiku, kad Markss ir dzīvojis, un to, ka toreiz strādnieku briesmīgais un nabadzīgais dzīves stāvoklis bija aktuāla problēma. Šīs divas šķiras savā starpā ir cieši saistītas, jo tām ir sava veida mijiedarbība.
9.Kāpēc sākās šķiru cīņa pēc Marksa domām? Kas ar ko cīnās?
Pēc Marksa domām tā bija sabiedriski ekonomiskā formācija, kuras procesa rezultātā rodas mērķis jeb tiekšanās pēc atbrīvotā darba un cilvēka radošo spēju apliecinājuma. Vienkāršāk sakot, proletariāts, tāpēc ka arvien palielināja ražošanas apjomus, bija tik tālu ekspluatēts, tā tiesības teju neeksistēja un dzīve bija vien smagu ciešanu piepildīta, sāka pretoties saviem „pāri darītājiem” jeb darba devējiem. Strādnieki cīnījās pret darba devējiem jeb uzņēmējiem –rūpnīcu īpašniekiem. Cilvēki nav gatavi dzīvot kā roboti – strādāt ļoti ilgu laiku bez atpūtas un bez garīgā piepildījuma. Galu galā cilvēka dziņa pēc brīvības un garīgās pašizaugsmes ņem virsroku un sākas cīņa.
10.Kāpēc šīs grāmatas autori apgalvo, ka Markss strādnieku šķiru iztēlojas kā mesiju (Jēzu Kristu)?
Grāmatas autori tā, manuprāt, apgalvo, jo Markss savas idejas izteica diezgan grandiozi un varētu teikt pat pārspīlēti, izmantojot savas fantāzijas tēlus, vīzijas. Marksaprāt ideja par to, ka strādnieku šķiras rīcība, kuras rezultātā tiktu panākta privātīpašumu likvidēšana, situācija atrisinātos un visas problēmas nokārtotos, ir pavisam reāla. Strādniekus tādā gadījumā var salīdzināt ar varoni – mesiju, kas ierodas un visu nokārto. Protams, pēc vēlākiem notiekošajiem procesiem pasaulē ir skaidrs, ka šīs idejas ir bijušas pārāk utopiskas un pat īstenojoties tām, pasaule nekļuva par apsolīto zemi. Grāmatas autori apzīmējumu mesija tātad izmanto, lai atspoguļotu Marksa ieceres un kontrastētu idejiski izteikto ar realitātē notiekošo.
…
