Henrijs A.Kisindžers šo grāmatu veltījis pašiem tuvākajiem ģimenes locekļiem. Grāmata iesākas ar pateicību sievai, kura ar savu intelektuālo atbalstu bijusi blakus vairāku desmitu gadu garumā. Arī draugiem un līdzgaitniekiem, kuriem lūgts padoms pētījumos un grāmatas kopējo piezīmju reducēšanā. Pīters Rodmens aizbilstamais Hārvardā, draugs un padomnieks visas dzīves garumā, Džerijs Bremers palīdzējis nostiprināt domāšanas veidu, Viljams Rodžers apgaismojis jautājumā par Latīņameriku un tiesisko aspektu visas pasaules jurisprudencē, Stīvs Grobards Braunas universitātes profesors, bijušais Daedalus redaktors, ierosinājis jaunu pieeju pētniecībā, kam pateicoties grāmata uzlabota. Arī Alans Stoks – Latīņamerikas problēmas un globalizācija; Džons Vandens Hoivels – Eiropas problēmas un Amerikas iekšējās politikas filozofiskās problēmas; Džons Boltons – Starptautiskā jurisprudence, Kriss Lenons – cilvēku tiesības; Pīters Mandevils redaktēja atsevišķas nodaļas; Rozmarija Heksus – atlasīja un anotēja fonētiskos materiālus. Džons Lipskis un Fēlikss Rohatins izdarīja vērīgas piezīmes globalizācijas nodaļā; Džīna Goldammere un visa uzticīgā darba grupa, ko autoram palaimējies savākt.
Šī ir trešā grāmata, kura tiek izdota Simon & Schuster, un viņu atbalstam un autora pateicībai ir tendence augt. Maikls Kords draugs un konsultants, kā arī uzmanīgs redaktors un psihologs, lai gan bez licences. Rebeka Heda un Kerola Boija vienmēr bija gatavas sniegt atbalstu un palīdzību. Džons Kokss prasmīgi palīdzēja pie redaktēšanas. Freds Čeiss rūpīgi un uzmanīgi gatavoja rokrakstus pārdrukāšanai. Sidnijs Vols Koens pedantiski un pacietīgi sastādīja indeksu. Nevaldāmā Džipsi da Silva, kurai palīdzēja Izolde Sauera ar neizmērojamu entuziasmu un bezgalīgu pacietību prasmīgi koordinēja visas rokrakstu sagataves drukāšanai un pārdrukāšanai izdevniecībā Simon & Schuster.
Tikai viņš viens nesot atbildību par šīs grāmatas nepilnībām.
Šo grāmatu veltījis saviem bērniem Elizabetei un Deividam, kā arī savai līgavai Aleksandrai Rokvelai ar kuru viņam ir ļoti draudzīgas attiecības un ar tām esot viss pamats ļoti lepoties.
Tūkstošgades sākumā Amerika izbauda savu varenību - no militārās sfēras līdz biznesam, no zinātnes līdz tehnoloģijām, no augstākās izglītības līdz masu kultūrai, Amerika valda pasaulē ar nebijuša mēroga apjomu. Un viņai liekas, ka tas viss, lai nodrošinātu pasaulē stabilitāti.
ASV ir bijusi vidutāja loma pašos karstākajos punktos, bet Tuvajos Austrumos viņi burtiskā nozīmē kļuva par mierīga procesa noregulēšanas dalībniekiem. Rezultātā armija izmētāta pa visu pasauli no Ziemeļeiropas līdz pat Austrumāzijas robežām, Balkānos pilda gandrīz to pašu funkciju, ko agrāk Austroungārijas un Osmāņu impērijas atdalot divas karojošas etniskas grupas.
ASV kā lielākais investors un dominējošais starptautiskajā finansu sfērā ir arī amerikāņu popkultūras standarts, kas izsauc neapmierinātību ik pa brīdim kādā no valstīm.
90.gadi atstājuši paradoksālu mantojumu – no vienas puses ASV ir pietiekami stipra, lai uzspiestu savu pozīciju un realizētu to dzīvē. Taču tai pat laikā ieteiktais nereti atsaucas uz viņu pašu iekšējām problēmām vai “aukstā kara” sentencēm. Rezultātā tā var palikt malā no tendencēm, kas ietekmē pasaules kārtību un pat pārveido to. Dominēšana tiek uzskatīta par faktoru, kas formē amerikāņu pasaules uztveri. Taču interesanti, ka pati Amerikas tauta pret šo pārākumu ir dziļi vienaldzīga. Statistika, pēc pēdējo triju vēlēšanu rezultātiem liecina, ka novērota pati zemākā iedzīvotāju ieinteresētība valsts ārpolitikā.…
