Henrika Ibsena lugas "Brands" analīze

5. Brands šodien - iespējas un riski. (3p.)
Ir ierasts, ka šodienā mūs jau no agrām dienām pieradina pie pieticības, pazemības, miera un kontroles – samierināties un būt pateicīgiem par to, kas mums ir dots.
Daudzi no mums neļaujas sapņot un tiekties pēc nesasniedzamā , bet tieši tā dzīvoja Brands. Viņa princips bija „Visu, vai neko!” un cik riskanti tas bija tad, tik riskanti arī tagad, bet domāju, ka mūsdienās cilvēki neuzdošinās redzēt cauri miglai un pavērt domas tālākos plašumos, lai sasniegtu tos sapņus, kurus ievēlas tie nopūšot dzimšanas dienas svecītes, kuras skaisti kūkā iesprastas jau kuro gadu no vietas. Tik lielai sabiedrības daļai šīs kvēlās velmes paliek tur pat – šokolādes kārtās aplipušas un mūžam aizmirstas.
Tie daži, kuri g r i b, t i c un d a r a ir Brandi. Viņi ir reti sastopami, bet ir ! Viņi prot spert soli uz priekšu, viņi uzdrīkstas atvērt acis un redzēt, visu ko vien šī pasaule mums piedāvā. Nezēlīgi un bez ierunām viņi cīnās par saviem ideāliem, garīgu atbrīvošanos un atteikšanos no nebūtiskā – materiālā.
Vai pasaule tagad to pieņem? Vai mēs to esam gaidījuši? – Viennozīmīgi nē! Brands mūsdienās, visdrīzāk, būsu skausts bezgala, nesaprasts, iztumts. Kam gan šodien patīk redzēt kā kādam citam veicas labāk? Ir lielākas vīzijas un vairāk motivācijas... Cilvēki dara itin visu, lai būtu labākie, taču šāda domāšana un spēja kā Brandam nepiemīt ikvienam, to nevar nopirkt vai iemācīties, tāpēc domāju, ka mūsdienu Brands saskarots ar mūsu aprobežotības robežām, kas ar varu mēģinātu vilkt viņu atpakaļ un ‘ielikt grožos’.
…