Hērakleita un Pitagora attieksme pret demokrātiju. Kopīgais un atšķirīgais sofistu un Sokrata priekšstatos par likumiem un polisu. Kopīgais un atšķirīgais Platona un Aristoteļa uzskatos par valsti

1) Raksturojiet Hērakleita un Pitagora attieksmi pret demokrātiju. Kam, viņuprāt, vajadzētu pārvaldīt polisu? Kāda attieksme pret tradicionālo aristokrātiju?

Pitagors pēc savas pārliecības bija aristokrātijas piekritējs. Viņš uzskata, ka vispirms būtu jāklausa „tēvu likumi” un tikai pēc tam jaunievestos likumus. Pitagors uzskatīja, ka polisu, pārvaldīt vajadzētu cilvēkiem, kuri būtu attīrīti no savstarpējiem strīdiem, anarhijas, cilvēkiem, kas spētu radīt kārtību un harmoniju sabiedrībā, cilvēkiem, kuri spētu izdot taisnīgus likumus.
Hērakleits arī bija aristokrātijas piekritējs. Hērakleits kritizēja demokrātiju. Viņaprāt polisu pārvaldīt vajadzētu cilvēkiem, kas būtu garīgi un intelektuāli spēcīgi.
Pitagors un Hērakleits abi bija aristokrātijas aizstāvji, taču tā bija būtiski atšķirīga no aristokrātijas aristokrātisma. Viņus abus var uzskatīt par Platona ideālās valsts koncepcijas priekštečiem.

2) Kas ir kopīgais un atšķirīgais sofistu un Sokrata priekšstatos par likumiem un polisu?

Sokratam laikabiedru vidū nebija uzticami piekritēji un nesamierināmi pretinieki, bet maz tādu cilvēku kas pret viņu būtu vienaldzīgi. …