Hernhūtieši

18.gs.divdesmito gadu nogalē Hernhūtes brāļu draudzes misijas kustība skāra arī Baltiju. 1729.gadā-Krimuldā ieradās pirmie sūtņi-Kr. Dāvids un vēl divi brāļi. Kopš 1725.gada Valmieras tuvumā dzīvoja ģenerāliene fo Hallerte, kuras Valmiermuiža un Kampenhauzenu īpašumi Kūdums un Ungurmuiža kļuva par pirmajiem hernhūtisma atbalsta punktiem Vidzemē. Hernhūtiešu labvēlīgās attieksmes pamatā bija arī tā īpatnējā vēsturiskā situācija, kāda bija izveidojusies Vidzemē pēc Ziemeļu kara un tam sekojošās mēra epidēmijas. Par 2/3 bija samazinājies iedzīvotāju skaits. No Vācijas valdīja humānisma idejas un hernhūtismam tuvais piētisms (stingra dievticība). Uz Vidzemi tika aicināti Vācijas hernhūtieši lai tie ieņemtu mācītāju palīgu amatus, mājskolotāju amatus un muižnieku mājās mācītāju vietas. Hernhūtiešu pamatinteresēs bija vietējie zemnieki, kuriem kristietība bija tāla un sveša, kuru vidū bija pat bieži sastopama buršana un upurēšana.…