Grunts – jebkuri ieži, kas veido zemes virskārtu.
Pazemes ūdeņu horizonts (nesējhorizonts) – poraini ūdeni vadoši, caurlaidīgi savstarpēji saistīti grunts slāņi, kas satur gruntsūdeni vai spiediena (artēzisko) ūdeni
Sprostslānis (aizturētājhorizonti) – ūdeni vāji caurlaidīgs slānis
Bezspiediena ūdeņi – veidojas virs pirmā no zemes virsas sprostslāņa, galvenā pazīme – uz gruntsūdens virsmas ir atmosfēras spiediens
Spiediena (artēziskie) ūdeņi – ieslēgti starp sprostslāņiem, galvenā pazīme – pjezometriskais līmenis atrodas augstāk par virsējā sprostslāņa apakšējo malu
Pieplūdes (barošanās) apgabals – pazemes ūdeņu horizonts barojas ar ūdeņiem, kas pārtek no augstāk esošiem ūdens slāņiem. Ūdens parasti ir bezspiediena gruntsūdeņu veidā.
Spiedienapgabals – pazemes ūdeņu horizonts ir nosegts ar attiecīgu sprostslāni. Pjezometriskais līmenis šeit atrodas augstāk par virsējā segslāņa apakšu un ūdens plūst no pieplūdes apgabala uz drenāžas apgabalu.
Drenāžas apgabals – pazemes ūdens izplūst jūrā, upju gultnēs, ezerdobēs vai arī avotu veidā zemes virspusē.
Nepiesātinātā (aerācijas) zona – grunts slānis no zemes virsas līdz gruntsūdens līmenim, kur visas plaisas un poras nav piesātinātas ar ūdeni un ir gaiss.
Piesātinātā zona – grunts slānis, kur visas plaisas un poras ir piesātinātas ar ūdeni.
Vadozā zona – hidrostatskais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
Gruntsūdens – pirmais no zemes virsmas pastāvīgais pazemes ūdeņu horizonts, ko no augšas norobežo gruntsūdens līmeņa virsma.
Gruntsūdens līmenis – augstums virs atskaites plaknes, parasi virs jūras līmeņa. Šeit ar ūdeni piesātinātā gruntī pazemes ūdeņu augšējā horizontā veidojas virsma, uz kuras hidrostatiskais spiediens ir vienāds ar atmosfēras spiedienu (pjezometriskais spiediens uz šīs virsmas ir vienāds ar 0).
Kapilārā zona – ūdens tiek noturēts ar kapilārajiem spēkiem. Hidrostatiskais spiediens šajā zonā ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
Maldu gruntsūdeņi – ūdens ir īslaicīgi pazemes ūdeņi aerācijas zonā. Tie uzkrājas virs ūdensmazcaurlaidīgu iežu iegulām un atrodas virs gruntsūdens līmeņa.
Hidrostatiskais spiediens – kritērijs, pēc kura nosaka vadozo zonu no gruntsūdens zonas.
Pjezometrs – neliela izmēra caurule ar necaurlaidīgām sieniņām un perforāciju (filtru) caurules lejasgalā.
Pjezometriskais spiediens – izsaka ar ūdens stabu augstumu pjezometrā. Tas jebkurā pazemes ūdeņu horizonta punktā ir vienāds ar hidrostatisko spiedienu mīnuss atmosfēras spiediens.
Ūdens staba augstums – pjezometriskais spiediens, kas izteikts ar ūdens staba augstumu
Pazemes ūdeņu plūsmas: raksturīgais veids, infiltrācija un filtrācija, Darsi likuma princips. Termini: filtrācijas koeficents, hidrodinamiskais tīkls, ekvipotenciāles, izohipses.
Pazemes ūdeņu plūsmas:
a)pazemes ūdeņu horizontos zem gruntsūdens līmeņa ūdens hidrostatiskais spiediens ir lielāks par atmosfēras spiedienu (pjezometriskais spiediens ir ‘+’);
b)nepārtraukta ūdens pārvietošanās pa iežu plaisām un porām no vietām ar lielāku pjezometrisko spiedienu uz vietām ar mazāku;
c)pazemes ūdeņiem ir raksturīga lamināra ūdens plūsma
Darsi likuma princips:
-gruntsūdens plūsmas ātrums (v) ir atkarīgs no līmeņa svārstības (Δh), filtrācijas ātruma (L) un iežu ūdenscaurlaidības, ko raksturo filtrācijas koeficients (K);
-ūdens daudzums, kas filtrējas caur slāņa šķērsgriezumu, tieši proporcionāls filtrācijas ātrumamm un atkarīgs no kādas konstantes, kas saistīts ar grunts fuzikālajām īpašībām;…
