Gaisa fizikālās īpašības.
Gaisa temperatūra:
Saules stari sasilda augsni, no kuras savukārt sasilst gaiss. Gaisa temperatūra virs zemes mainās atkarībā no vietas ģeogrāfiskā platuma, reljefa, mežu masīvu daudzuma un ūdens baseinu tuvuma, cilvēka ķermeņa temperatūra saglabā pastāvību, pateicoties termoregulācijas centram. Cilvēkam optimālā komforta temperatūra ir no 15 – 25 C°. Siltuma atdeve notiek vienlaicīgi ar siltuma ražošanu. Siltuma atdeves veidi ir:
• izstarošana
• iztvaikošanas
• siltuma vadīšana;
Ilgstoša atrašanās paaugstinātā t° ietekmē izsīkst organisma piemērošanās spējas, pavājinās vielu maiņas procesi, tiek traucēta sāļu vielu maiņa, kas ietekmē sirds-asinsvadu sistēmas darbību utt Atrašanās pazeminātā t°, protams, arī nelabvēlīgi ietek mē organismu, visi organisma vielu maiņas procesi tiek pakļauti tikai ķermeņa temperatūras saglabāšanai.
Gaisa mitrums. Gaiss vienmēr satur ūdens tvaikus, kuru daudzums mainās atkarībā no temperatūras, gaisa kustības ātruma. Ūdens tvaiku daudzumu ietekmē arī ģeogrāfiskie un fizikālie faktori, gadalaiks un laika apstākļi. Gaisa mitruma raksturošanai lieto hidrometriskos rādītājus:
• absolūtais gaisa mitrums (a) – noteikts ūdens tvaiku daudzums gramos 1m3 ;
• maksimālais gaisa mitrums (m) maksimālais ūdens tvaiku daudzums, kāds iespējams gaisā dotajā t°, / kubikmetrs gaisa maksimāli var saturēt tikpat daudz gramu ūdens tvaiku, cik ir t° dotajā brīdī/.
• relatīvais gaisa mitrums (r) ir absolūtā gaisa mitruma un maksimālā gaisa mitruma attiecība procentos.
• mitruma deficīts (d) - d= m-a,
• rasas punkts (p) ir gaisa temperatūra, kurā absolūtais gaisa mitrums sasniedz piesātinājumu un kondensējas ( veidojas rasa, kondensāts uz telpu sienām un griestiem).
…
